Klimata pārmaiņu dēļ tuvākajās desmitgadēs būtiski pieaugs pārtikas cenas (32)

Ekstremāli laikapstākļi Eiropā pēdējo gadu laikā ir kļuvuši par visai ierastu parādību. Tā, piemēram, atsevišķi reģioni pēdējās vasarās saskaras ar ļoti lielu karstumu un sausumu, kas, savukārt, ir izraisījis lielus zaudējumus zemkopjiem visā Eiropas Savienībā. EEA ziņojumā teikts, ka jaunākās tendences liecina par situācijas pasliktināšanos, un jau tuvāko gadu laikā situācija kļūs vēl nepatīkamāka.

“Ik gadu tiek uzstādīti jauni klimata rekordi visā pasaulē. Klimata pārmaiņu efekti ir jūtami visā Eiropā, it īpaši kontinenta dienvidos,” sacīja EEA izpilddirektors Hanss Bruininkss.

Viņš norādīja, ka sliktākā iespējamā scenārija gadījumā, dažādu kultūraugu, kā piemēram, kviešu, kukurūzas un cukurbiešu raža Dienvideiropā līdz 2050. gadam varētu samazināties pat par 50%, salīdzinot ar šo gadu.

Šāds rezultāts izraisītu jau nākamās problēmas – būtiskus zaudējumus zemniekiem sausuma klimata pārmaiņu smagāk skartajos reģionos, kā arī auglīgās zemes platību samazināšanos pat par 80% līdz 2100. gadam.

Ēdiena produkcijas apjomu samazināšanās būs vērojama arī Eiropas ziemeļu daļā. Ziņojumā ir teikts, ka “kopumā Eiropas Savienībā ēdiena industrija ir drošībā, taču jārēķinās, ka arvien pieaugošais pieprasījums atstās sekas uz ēdiena cenām – tās, visticamāk, tuvāko desmitgažu laikā pakāpeniski pieaugs.”

Ziņojumā teikts, ka lielākā daļa EEA dalībvalstīm ir izstrādāta nacionāla līmeņa adaptācijas stratēģija klimata pārmaiņām, tomēr reālajā dzīvē tā tiek reti ņemta vērā, jo tā prasa attiecīgu finansējumu, kā arī pašu zemnieku zināšanas par to, kā īstenot šo stratēģiju.

EEA ziņojumā tiek runāts par to, ka dalībvalstīm ir nepieciešams audzēt klimata pārmaiņām adaptētas šķirnes, kā arī efektīvi izmantot modernās tehnoloģijas, kādas ir pieejamas zemkopībā.

Zemkopības sektors rada aptuveni 10% no visiem kaitīgajiem izmešiem Eiropas Savienībā. EEA norāda, ka zemkopības tehnoloģijām būtu jākļūst efektīvākām, lai samazinātu izmešu daudzumu, paturot prātā, ka pieprasījums pēc pārtikas turpinās pieaugt.

“Jāmainās ir ne tikai zemniekiem, bet arī patērētājiem. Cilvēkiem būtu jāpiedomā pie saviem ēšanas paradumiem. Piemēram, samazinot savā uzturā gaļas daudzumu un atkritumu daudzumu, būtu iespējams radīt pozitīvas pārmaiņas,” teikts ziņojumā.

FOTO: Postošs sausums Austrālijā

EEA ziņojumā teikts, ka gaļas un piena pārstrādes industrija klimata pārmaiņu dēļ pašas ir visai ievērojami cietušas, tomēr tās izvairās par to runāt, jo šo industriju pārstāvji paši saprot, ka ir daļa no klimata krīzes cēloņiem.

Savukārt aģentūra “Bloomberg” raksta, ka globālā līmenī pārtikas nozare ir atbildīga par 13%-18% no kopējiem globālajiem izmešiem, ko izraisa mežu izciršana, kā arī emisijas, kas saistītas ar dzīvnieku audzēšanu.

Tiek norādīts, ka dzīvnieku audzēšanas industrija cieš zaudējumus no arvien pieaugošajiem sausuma periodiem, plūdiem un vētrām. Piemēram, Austrālijā vien dzīvnieku audzētāji piedzīvoja zaudējumus aptuveni 90 miljonus eiro vērtībā – šos zaudējumus izraisīja gan sausums atsevišķos valsts reģionos, gan arī plūdi. Tikmēr viens no lielākajiem olu ražotājiem ASV “Cal-Maine” pārstāvji norādīja, ka izmaksas par vistu barību pieaug, savukārt klimata pārmaiņas šo izmaksu pieaugumu var padarīt vēl straujāku. Dienvidāfrikas ēdiena ražotājs “RCL Foods Ltd.” brīdināja, ka sausuma periodi liek pārtikas uzņēmumiem arvien vairāk naudas izdot dažādiem pasākumiem, lai maksimāli mazinātu ražas zudumus.

“Parasti neviens īsti neaizdomājas par to, cik ietekmīgs ir pārtikas ražošanas sektors, un cik lielu ietekmi tas atstāj uz klimata un sociālajiem riskiem,” sacīja uzņēmuma “Fairr” pārstāve Marija Lettini.

Tā, piemēram, visā pasaulē arvien vairāk uzmanība tiek pievērsta ugunsgrēkiem Amazones lietusmežos Brazīlijā. Ir skaidrs, ka daļa no šī meža ir gājusi bojā, un tas, savukārt, liek domāt par to, kā uz sarūkošajām mežu platībām reaģē lielākie pārtikas ražotāji. Nevienam no 50 lielākajiem pārtikas ražotājiem pasaulē klimata pārmaiņu politikā nav nekas teikts par mežu izciršanas apturēšanu. Tāpat pārtikas ražotāji izvairās runāt par kaitīgajiem izmešiem, kas rodas viņu darbības rezultātā.

Salīdzinot – naftas un gāzes pārstrādes kompānijas kā “Exxon Mobil Corp.”, kā arī “Chevron Corp.” ir daudz caurspīdīgāki un pieejamāki dati par kaitīgajiem izmešiem, respektīvi – šie uzņēmumi pārspēj pārtikas ražotājus, kas nereti šādus datus izvēlas slēpt.

Eksperti uzsver – pārtikas ražošana arī nākotnē būs ārkārtīga svarīga nozare, tomēr ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai optimizētu tās darbību un mazinātu kaitīgo izmešu nonākšanu atmosfērā. Pretējā gadījumā vidējā temperatūra pasaulē var celties par diviem grādiem pēc celsija, kas, savukārt, var izraisīt jau nākamās problēmas, kuras izjutīs ikviens cilvēks visā pasaulē. Un tas būs jūtams ikdienas dzīvē ar sarežģītākiem laikapstākļiem, kas vēl vairāk liks celties pārtikas preču cenām...