Latvieši vēlas, lai viņu kolēģi ir kompetenti profesionāļi, kuri dalās ar savām zināšanām, bet tai pašā laikā, lai kolēģi darba vietā būtu draudzīgi un jokotos. Igaunijā un Lietuvā viedokļi, kādam jābūt kolēģim, atšķīrās. Šie secinājumi gūti pētījumā par normālu darbu, ko Baltijas valstīs veikusi "If Apdrošināšana".
Draudzīgums vai profesionalitāte jeb īpašības, ko kolēģos gribētu redzēt Baltijas valstu iedzīvotāji (1)
Labs komandas darbs – produktīvai sadarbībai un darbinieku labsajūtai
“Komandas darbs un attiecības starp kolēģiem ir viens no visbūtiskākajiem aspektiem, kas nosaka, kā cilvēks jūtas savā darbavietā. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc uzņēmumiem jāpievērš uzmanība komandas darbam savu darbinieku vidū – efektīva sadarbība nodrošina arī labākus uzņēmuma darba rezultātus,” pētījuma veikšanas iemeslus skaidro "If Apdrošināšanas" Personāla daļas vadītāja Žanna Upeniece.
Viens no pētījuma mērķiem bija noteikt, kādas īpašības tiek sagaidītas no normāla kolēģa. Respondenti Baltijas valstīs ir vienisprātis, ka normālam kolēģim ir gan jāizrāda cieņpilna attieksme, gan jābūt kompetentam – šīs īpašības minēja vairāk nekā 60 % no aptaujas dalībniekiem. Latvieši uzskata, ka kompetence ir svarīgāka nekā cieņpilna attieksme, kamēr Lietuvā un Igaunijā nepārprotama pirmā izvēle ir cieņa pret citiem.
Igauņi vēlas draudzīgus kolēģus, lietuvieši – zinošus
Lietuvieši sagaida, ka normāli kolēģi dalīsies ar savām zināšanām, uzņemsies atbildību un labprāt palīdzēs. 50% no darbiniekiem Igaunijā vēlas, lai kolēģi ir draudzīgi, apveltīti ar humora izjūtu un labā noskaņojumā, savukārt Lietuvā šīs īpašības nav tik ļoti svarīgas (20-30 %).
Latvieši uzskata, ka normālam kolēģim vajadzētu piemist abu īpašību apvienojumam – jābūt kompetentam profesionālim, kurš labprāt dalās ar savām zināšanām, un vienlaikus arī cilvēkam, kurš darba vietā būtu draudzīgs un jokotu.
“Lielākas atšķirības uzskatos par to, kādiem jābūt kolēģiem, ir starp Lietuvu un Igauniju, Latvija šoreiz ir kaut kur pa vidu abām. Tas varētu atspoguļot gan šo valstu darba kultūru, gan arī kultūru atšķirības, kas pastāv sabiedrībā,” stāsta "If Apdrošināšanas" Personāla daļas vadītāja.
Nepieciešami kolēģi, kas atbalsta un uzklausa, nevis savstarpēji sacenšas
Liela daļa darbinieku Latvijā sagaida, ka normāls kolēģis būs spējīgs uzklausīt citu cilvēku viedokļus (43 %). Šī īpašība ir svarīga arī trešdaļai lietuviešu un igauņu.
Igauņi uzskata, ka normālam kolēģim jābūt godīgam – to minējuši 41 % aptaujāto. Šī ir viena no lielākajām atšķirībām starp trim valstīm, jo godīgums ir svarīgs tikai 12 % latviešu. Lietuviešiem godīguma vietā svarīgāks ir taisnīgums (24 %), bet igauņiem tas nav īpaši svarīgs – tikai 6 %. Taisnīgus kolēģus vēlējas 16 % latviešu.
Latvieši no saviem kolēģiem vairāk vēlas saņemt emocionālu atbalstu – 14 %, atšķirībā no 8 % lietuviešu un igauņu. Visās trijās valstīs darbinieki piekrīt, ka normāliem kolēģiem nevajadzētu savā starpā sacensties un konkurēt – šo īpašību kā būtisku minējuši tikai 1-3 % no respondentiem.
Darbinieki vecumā līdz 24 gadiem zemāk vērtē kolēģu profesionalitāti un kompetenci, bet augstāk draudzīgumu. Savukārt darbiniekiem nobriedušākā vecumā (55-60 gadi) īpaši svarīga īpašība kolēģos ir taisnīgums.
Komandas darbs un kolēģi tiek novērtēti visaugstāk
“Pēc veiktās aptaujas paraudzījāmies uz šīm pašām tēmām arī "If Apdrošināšanā" Baltijā. Interesanti atzīmēt – lai arī starp valstīm ir vērojamas dažas kultūras atšķirības, jautri brīži kopā ar kolēģiem, savstarpēja uzticēšanās, iesaistīšanās un pat kļūšana par draugiem ir svarīgi visiem – gan lietuviešiem, gan latviešiem un igauņiem.
To apliecina arī fakts, ka nu jau vairāku gadu garumā If darbinieki iekšējās aptaujās norāda, ka vislabākā lieta, strādājot If, ir kolēģi un komandas darbs. Dažiem cilvēkiem labi un draudzīgi kolēģi ir galvenais iemesls tam, ka uzņēmumā nostrādāti 10 vai pat 20 gadi” secina Upeniece.
Pētījuma iniciatori Baltijas valstīs ir "If Apdrošināšana", lai noskaidrotu, ko cilvēki darbspējīgā vecumā uzskata par normālu darbu. Normāla darba kampaņas mērķis ir attīstīt veselīgu un ilgstošu darbinieka un darba devēja attiecību stratēģiju, kas ļautu ikvienam savā darbavietā justies labi. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1500 respondenti no dažādiem uzņēmumiem, aptauju veica pētījumu kompānija “Inspired UM”.