Lietuva liedz Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunotājam "Vitras-S" remontēt dzelzceļu Kauņas reģionā (2)

Lietuvas stratēģisko uzņēmumu darījumu izvērtēšanas komisija nesen atzina, ka iecerētais valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" līgums ar "Vitras-S" aptuveni četru miljonu eiro vērtībā neatbilstu Lietuvas nacionālās drošības interesēm, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis gan "Vitras-S" vadītājs Mihails Ļipkins, gan "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Mants Dubausks.

Pēc BNS rīcībā esošas neoficiālas informācijas, Lietuvas valdība šonedēļ slēgtā sēdē apstiprinājusi attiecīgo komisijas lēmumu, tādējādi liedzot parakstīt līgumu ar konkursa uzvarētāju.

"Vitras-S" pašlaik ne tikai atjauno Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, bet būvē arī svarīgu dzelzceļu uz Pabrades poligonu, kas būs vajadzīgs militārajām mācībām "Defender 2020".

Kā skaidrojis Dubausks, Kauņas reģionā paredzēts remontēt maģistrālo dzelzceļa līniju, kas iekļauta valdības apstiprinātā stratēģisko objektu sarakstā, tikmēr uz Pabrades poligonu netiek būvēta maģistrālā līnija, savukārt Reņģes posms no minētā saraksta svītrots.

Ļipkins aģentūrai pastāstījis, ka "Vitras-S" uzvarējusi divos konkursos par darbiem Kauņas reģionā aptuveni 3,9 miljonu eiro vērtībā.

Dubausks savukārt atklājis, ka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma pasūtījumu 3,8 miljonu eiro vērtībā saņēmusi "Lietuvos geležinkeliai" meitassabiedrība "Geležinkeliø tiesimo centras" (GTC). Līgums ar to parakstīts piektdien, saņemot valdības lēmumu.

GTC piedāvātā cena ir par aptuveni 10% augstāka nekā "Vitras-S" piedāvājumā, taču, kā pastāstījis Dubausks, šī kompānija veiks tikai dzelzceļa remontdarbus, bet otra konkursa daļa par pārmiju ierīkošanu uzskatāma par nenotikušu, jo par šiem darbiem citu pieņemamu pasūtījumu nav bijis.

Šogad "Vitras-S" jau saņēmis 0,4 miljonu eiro vērtu pasūtījumu par pārmiju ierīkošanu Viļņas reģionā.

"Skinest Baltija" vadītājs Valds Rasims BNS apliecinājis, ka jautājums par "Skinest Rail" grupas uzņēmumu izslēgšanu no Lietuvas konkursiem izvirzīts augstākajā līmenī. Kad Lietuvas prezidents Gitans Nausēda nesen apmeklēja Igauniju, šīs valsts prezidenta biroja pārstāvji nodevuši attiecīgo informāciju Lietuvas pusei un lūguši atbildi.

Rasims norādījis, ka "Skinest" grupa gatavojas vērsties Eiropas Komisijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kā arī Konstitucionālajā tiesā, pēdējo lūdzot noskaidrot, vai Lietuvas likums par valsts drošībai svarīgu objektu aizsardzību un valdības lēmumi attiecībā uz "Skinest Baltija" nav pretrunā ar Lietuvas pamatlikumu. Tiek apsvērta arī iespēja vērsties pret Lietuvu Vašingtonā bāzētajā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (ICSID).

"Mēs iesim līdz galam un aizsvāvēsim savas tiesības gan Lietuvā, gan aiz tās robežām," viņš paziņojis.

Pagājušajā mēnesī Lietuvas galvenā administratīvā tiesa ar galīgu lēmumu noraidīja "Skinest Rail" un tās īpašnieka Oļega Osinovska sūdzību, kurā bija apstrīdēti Lietuvas stratēģisko uzņēmumu darījumu izvērtēšanas komisijas un Lietuvas valdības lēmumi, kas noteica šīs grupas uzņēmumu izslēgšanu no "Lietuvos geležinkeliai" konkursiem.

Tiesa norādīja, ka Osinovskis uztur saites ar Krievijas uzņēmējiem, kas tiek saistīti ar šīs valsts prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām aprindām, turklāt Latvijā viņš apsūdzēts koruptīva rakstura noziegumā.

Pērn jūnijā Lietuvas valdības komisija un vēlāk arī valdība atzina, ka "Lietuvos geležinkeliai" iecerētais darījums par sliežu pirkšanu vairāk nekā trīs miljonu eiro vērtībā ar "Skinest Baltija" neatbilst Lietuvas nacionālās drošības interesēm, un valsts dzelzceļa kompānija līgumu parakstīja ar citu konkursa dalībnieci - Lietuvas kompāniju "Swetrak".

Lietuvas apelācijas tiesa martā atzina, ka "Lietuvos geležinkeliai" pamatoti nav parakstījusi līgumu ar "Skinest Baltija", bet Augstākā tiesa maijā atteicās pieņemt izskatīšanai uzņēmuma prasību.