Kā 11.septembris izmainīja pasauli (61)

Ja kādreiz karošana un uzbrukumi ar lielu upuru skaitu bija valstu "lauciņš", tad mūsdienās situācija ir mainījusies - jebkurš var interneta atrast informāciju par to, kā izgatavot spridzekli vai Molotova kokteili. Tas ļauj mazām radikālām organizācijām veikt masveida vardarbīgus uzbrukumus.

"Ir parādījies jauns drauds - cilvēki, kas dzīvo vienā pasaules malā, var radīt lielu postu citā," skaidro Hiršs. "Viennozīmīgi - mēs dzīvojam citādākā pasaulē nekā kādreiz."

"11.septembra atstātās sekas uz Rietumu pasauli un NATO bijušas ļoti lielas," norāda Andžāns. "ASV un NATO dalībvalstis savu uzmanību pārnesa no kolektīvās aizsardzības jautājumiem uz aizsardzību pret teroristiem."

Fokusa maiņa deva priekšrocību tādām valstīm kā Ķīna un Krievija. Kamēr ASV attīstīja metodes cīņai ar teroristiem, piemēram, pret sprāgstvielām izturīgus militārā transporta līdzekļus, tikmēr Krievija un Ķīna turpināja testēt un attīstīt gaisa kuģus, raķešu sistēmas, kodolieročus, tankus un tamlīdzīgi, uzskaita Andžāns. Pēc Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainā gan Rietumvalstu fokuss atkal mainījās.

Afganistānas jautājums

2001.gada oktobrī ASV iebruka Afganistānā pēc tam, kad tur valdošais talibu režīms atteicās izdot 11.septembra teroraktu rīkotāju Osamu bin Ladenu. Talibu režīms tika gāzts, taču cīņa ar talibu nemierniekiem turpinās joprojām.

"Ja 2000.gadu sākumā kāds būtu teicis, ka tā ilgs 18 gadus un tad vēl neredzēs galu, šāda misija, iespējams, nebūtu uzsākta vai vismaz ne tādā veidā," saka Andžāns. 

Afganistānas nākotne ir atkarīga no Rietumvalstīm un jo īpaši no ASV, uzsver Andžāns.

Pagājušonedēļ Donalds Tramps tviterī paziņoja, ka esot atcēlis slepenu tikšanos ar Afganistānas prezidentu un talibu līderiem Kempdeividā - ASV prezidenta lauku rezidencē. Tramps gandrīz gadu ilgušo sarunu izjukšanā vaino talibus, bet talibi - Trampu.

"Sarunas acīmredzot nav bijušais veiksmīgas, un no šī procesa cieta arī ASV tēls Tuvajos Austrumos, Afganistānā un ne tikai," sacīja Andžāns. "Tās tikai nosacīti var dēvēt par miera sarunām, jo miers nebūtu garantēts. Talibi bija piekrituši nodrošināt to, ka Afganistāna netiks izmantota kā bāze jauniem teroraktiem, savukārt ASV - samazināt savu bruņoto spēku apmēru.

Acīmredzot talibi gribētu atgriezt savu kārtību, kāda tā bija pirms ASV iebrukuma - gan striktu sieviešu tiesību ierobežošanu, gan stingras islāma izpratnes normu ieviešanu."

Viņš uzskata, ka ASV un NATO sabiedrotajiem būtu jāapdomā bruņoto spēku palielināšana Afganistānā un jaunas metodes, jo Afganistānas valdība pati galā netiek. Nežēlīgus uzbrukumus Afganistānā veic ne vien talibi, bet arī "Islāma valsts". Vardarbības dēļ pastiprinās Afganistānas iedzīvotāju migrācija uz Eiropu.

"Pat ja miera sarunas būtu noslēgušās pozitīvi, tas nebūtu nekāds miers. Nāktos uzdot jautājumus par to, kāda ir Rietumu atbildība, ja afgāņi tiktu atstāti vieni paši cīnīties pret atjaunotu talibu barbarisko režīmu," saka Andžāns.

Tomēr Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks ir optimistiskāks. "Afganistānas nākotne agrāk vai vēlāk atkal nonāks afgāņu pašu rokās, kā tam arī būtu jābūt," viņš uzskata.

Pasaule bez 11.septembra

Teorētisks domas eksperiments: kāda būtu mūsdienu pasaule, ja 11.septembra terorakti nebūtu notikuši? Nebūtu ne iebrukuma Afganistānā, ne, visticamāk, arī kara Irākā, uzskata Rostoks.

"Pasaule bez 11.septembra būtu tāda pasaule, kurā terorisms kādu laiku netiktu uzskatīts par problēmu numur viens," skaidro Rostoks.

"Ja ASV nebūtu pievērsusies terorisma apkarošanai, tā ilgāk būtu spējusi saglabāt neapstrīdamā līdera lomu pasaulē, jo būtībā gan iebrukums Afganistānā, gan arī karš Irākā ievadīja procesu, kura gaitā ASV līderpozīcijas sašķobījās. Radās šaubas par to, cik kompetenti ārpolitikā ir ASV līderi.

Ja terorisms kādu laiku nebūtu izvirzījies kā galvenā problēma, tad mēs, visticamāk, daudz loģiskākā veidā būtu nonākuši pie tās situācijas, kas faktiski pasaulē ir šodien - ka lielākā uzmanība tiek pievērsta lielvaru uzvedībai."