Atliek lemšanu par ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā (6)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir lūdzis valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Ministri un klātesošie, tai skaitā Konkurences padomes (KP) pārstāvis un arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR), diskutēja par šo jautājumu, tomēr KP un VARAM atšķirīgo viedokļu dēļ par tālāko rīcību, lēmumu vēl nepieņēma.

Pūce klātesošajiem klāstīja, ka ārkārtas situācijas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotājiem pēc 15.septembra tiek nodrošināta atkritumu izvešana arī tad, ja nebūs noslēgti jauni sadarbības līgumi ar sarunu procedūras uzvarētājiem.

"Ārkārtas stāvokli izsludinātu uz laiku līdz trim mēnešiem, kuru laikā domei jāveic sarunu procedūra un jāizvēlas pagaidu atkritumu apsaimniekotāji, visas procedūras darbības, tostarp rezultātus un jaunos tarifus saskaņojot ar VARAM," skaidroja Pūce, norādot, ka ar šo lēmumu iedzīvotājiem tiktu nodrošināta atkritumu izvešana arī bez jauna noslēgta līguma.

Burovs vērsa uzmanību, ka dome nevar piekrist KP ierosinājumam "atgriezt veco kārtību" un noteikt, ka visi pārtrauktie atkritumu apsaimniekošanas līgumi turpina savu darbību arī pēc 15.septembra. "Tas juridiski nav iespējams, to man apgalvo gan domes, gan VARAM juristi," sacīja Burovs, norādot, ka lūdzot KP skaidrojumu par radušos situāciju, domei norādīts, ka noteicošā ir Eiropas Savienības likumdošana, nevis vietējie likumi.

Tikmēr KP pārstāvis Valentīns Hitrovs ministriem atzina, ka viņš neredz pamata ārkārtas situācijas izsludināšanai, ņemot vērā, ka KP lēmuma rezultātā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus turpinās sniegt tie komersanti, ar kuriem līgumi bija spēkā līdz tika slēgta līgums ar "Tīrīga".

"Mūsu noregulējums ir vērsts uz iepriekšējās situācijas atjaunošanu, kura bija pirms dome noslēdza koncesijas līgumu ar jauno partneri," sacīja Hitrovs, vienlaikus atzīstot, ka KP šā regulējuma ieviešanai nepiemēro Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas, bet gan raugās uz situāciju no konkurences viedokļa.

Ministrs Pūce šajā situācijā aizstāvēja domes pozīciju un vērsa uzmanību, ka radušos situāciju nevar risināt neņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto.

"Esam ņēmuši vērā kopējo regulējumu un šoreiz nevaram piekrist KP - juridiski nav iespējams atgriezt atpakaļ bijušo situāciju. Likums nosaka, ka iedzīvotājiem ir jāslēdz līgums ar pašvaldības izvēlēto komersantu un vienlaikus likums nosaka, ka agrākie līgumi zaudē spēku trīs mēnešu laikā, kopš pašvaldība noslēdz līgumu ar šo komersantu," situāciju skaidroja Pūce.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka pat, ja būtu iespējams turpināt "iepriekšējo situāciju", līgumu attiecības varētu atjaunot tikai starp pašvaldību un komersantiem, taču uz privātpersonām šis lēmums neattiektos. Tāpat ministrs norādīja, ka 15. septembrī līdzšinējiem apsaimniekotājiem beigsies atļaujas, kuras viņiem ļauj nodarboties ar atkritumu izvešanu.

"Ir nepieciešams likumisks pamats, uz kura operatori veic darbu. Normāla variantā tie būtu noslēgtie līgumi, bet tā kā iedzīvotāji nepaspēs tos pārslēgt divu dienu laikā, ir jāizsludina ārkārtas situācija," teica Pūce, vēršot uzmanību, ka, lai gan par radušos situāciju atbildīga ir pašvaldība, sekas skars visus un tās būs "ļoti asas". 

Uzklausot VARAM, Rīgas domes vadības un KP pārstāvju situācijas izklāstu un piedāvātos risinājumus, ministriem radās ne tikai juridiskas dabas jautājumi, bet arī politiski komentāri. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka jautājums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā nav valdības kompetencē. Ministrs aicināja paļauties uz KP veikto izvērtējumu un ieteikumiem. 

"KP ir pieņēmusi lēmumu un šis lēmums nav atcelts. Tāpēc jautājums ir par to, kas radījis negatīvas sekas rīdziniekiem? Ne jau KP, bet gan Rīgas dome," sacīja tieslietu ministrs.

Noklausījies visu pušu pausto, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) atzina, ka skatītajā jautājumā ir daudz juridisku nianšu, tāpēc, pirms pieņemt lēmumu, viņš vēlētos uzklausīt Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts kancelejas juridiskā departamenta atzinumus.

Ministru prezidents piekrita, ka nepieciešams TM un Valsts kancelejas atzinums, tāpēc par minēto VARAM jautājumu valdība turpinās lemt šo pēcpusdien. Ja ministriem joprojām nebūs skaidrības, šo jautājumu varētu skatīt ārkārtas sēdē rīt. 

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA "Getliņi EKO" un "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide".

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā KP sēdes protokola lēmumā teikts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai un "Getliņi Eko" uzlikts pienākums nekavējoties apturēt šā gada 14.jūnija koncesijas līguma izpildi par atkritumu savākšanu. Tāpat Rīgas pašvaldībai uzlikts pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz ceturtdienai, 12.septembrim, atsaukt atkritumu apsaimniekošanas līgumu uzteikumus, kuri nosūtīti apsaimniekotājiem.

Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs lūdzis valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra.

Kā skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

"Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu," informēja VARAM.

Valdībā iesniegtais rīkojuma projekts paredz uzdot Rīgas domei līdz piektdienai, 13.septembrim, iepriekš ar VARAM saskaņojot prasības pretendentiem, bet pēc tam arī rezultātus, īstenot sarunu procedūru, atbilstoši Publisko iepirkumu līguma regulējumam neparedzamu ārkārtas apstākļu gadījumos.

Rīgas domei jānodrošina, ka sarunu procedūras rezultātā izvēlētie atkritumu apsaimniekotāji ar 15. septembri, kad līdzšinējo apsaimniekotāju līgumi zaudē spēku, nodrošina atkritumu izvešanu visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem jeb atkritumu radītājiem ir noslēgts līgums ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem atkritumu apsaimniekotājiem. Savukārt iedzīvotājiem jādod pārejas termiņš līdz 10. oktobrim līgumu noslēgšanai ar jaunajiem pakalpojuma sniedzējiem, paredz VARAM sagatavotais rīkojuma projekts.

Tāpat plānots noteikt, ka domei jānodrošina, ka līdz līguma noslēgšanai ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam, tarifs par atkritumu izvešanu jāapstiprina Rīgas domei.