Atbrīvotais Sencovs stāsta par vilku aitas ādā un saviem nākotnes plāniem (7)

Krimā dzimušais Sencovs nodēvēja Krievijas cietumos esošos krievu politieslodzītos par "mūsu brāļiem", kā arī pateicās Ukrainas un ārvalstu žurnālistiem, "ka darījāt savu darbu, lai mēs varētu būt brīvi".

"Tagad mums jādomā par Krievijā un Donbasā joprojām ieslodzīto cilvēku atbrīvošanu," norāda Sencovs, ar to domājot politieslodzītos. "Mums jāatceras, ka Krievijas cietumos kopā ar mūsējiem ir arī daudzi krievi, kuri cīnās par saviem mērķiem - par brīvu Krieviju un par mūsu Ukrainu. Viņi ir mūsu brāļi, un mums nevajadzētu nodalīt sevi no viņiem."

"Situācija, kas radās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, ir informatīvais konflikts. Krievijas propagandas dēļ daudzi Krievijā atbalsta Putina agresiju pret Ukrainu," uzsver Sencovs.

Preses konferenci viņš rīkoja kopā ar ukraiņu aktīvistu Oleksandru Kolčenko, kurš arī tika atbrīvots gūstekņu apmaiņas laikā. 

Apmaiņa noslēdzās sestdien. Kijevas un Maskavas lidostās teju vienlaicīgi nolaidās lidmašīnas ar apmaiņā iekļautajiem cilvēkiem. Gūstekņu apmaiņa notikusi formātā "35 pret 35".

Kijevas lidostā atbrīvotos gūstekņus sagaidīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, visiem atbrīvotajiem paspiežot roku. Vispirms no lidmašīnas izkāpa Kerčas šaurumā sagūstītie jūrnieki, bet vēlāk arī Sencovs, kurš ieslodzījumā aizvadīja vairāk nekā piecus gadus un tā laikā 145 dienas bija pieteicis badastreiku.

Pēc atbrīvošanas Sencovs preses konferencē sacīja, ka gūstekņu apmaiņa "nebija negaidīta". Sarunas par šādu apmaiņu esot risinājušās vairākus gadus, jo "Krievijas sistēma nekad neatzīst savas kļūdas" un nemaina nostāju saistībā ar izdarītajiem arestiem, teica Sencovs.

Taču kinorežisors pieļāva, ka pasaules medijos plaši atspoguļotā gūstekņu apmaiņa esot labs brīdis, lai atrisinātu konfliktu.

"Prezidents [Zelenskis] teica, ka ieslodzīto apmaiņai būšot otrais posms, un es ceru, ka vairāk nekā 100 joprojām ieslodzījumā Krievijā esošie vīri drīz tiks atbrīvoti. Es ceru, ka Zelenskis zina, ko dara, un ka viņš darīs visu mūsu valsts labā," uzsvēra Sencovs.

"Krievijai ir iespēja restartēt attiecības" ar jauno Ukrainas valdību, norāda Sencovs, tajā pašā laikā paužot šaubas par to, vai Maskava patiešām vēlas šo konfliktu izbeigt. 

"Lai kā vilks mēģinātu iztaisīties par aitu, tam tik un tā būs ilkņi," sacīja Sencovs. "Tomēr Krievija vēlas saglabāt savu klātbūtni Eiropas kopienā un nesenā Ukrainas valdības nomaiņa Masakavai ir iespēja uzlabot attiecības ar Eiropu. Bet nevar teikt, ka Krievija grib izbeigt karu, atdot Krimu Ukrainai un pamest Donbasu."

Režisors norādīja, ka apsūdzības terorismā pret viņu esot tikušas safabricētas tāpēc, ka viņš atklāti protestējis pret Krimas okupāciju.

"Es [aneksijas laikā] atbalstīju Ukrainas militārās vienības Krimā saistībā ar militāristu un viņu ģimenes locekļu evakuāciju.

Es organizēju protesta akcijas, piemēram, automaršu ar Ukrainas karogiem, pasākumus pie [ukraiņu rakstnieka un dzejnieka] Tarasa Ševčenko pieminekļa Simferopolē, lai parādītu, ka Krimā ir cilvēki, kuri ir pret aneksiju.

Es darīju visu, ko varēju," teica Sencovs.

Viņš arī piebilda, ka esot atteicies no Krievijas pases pēc Maskavas paziņojuma, ka visi Krimas iedzīvotāji kļūšot par Krievijas pilsoņiem.

Uz jautājumu par nākotnes plāniem Sencovs atbild īsi: "Darīšu divas brīnišķīgākās lietas uz šīs planētas - uzņemšu filmas un dzīvošu."

Kinorežisors atklāja, ka uz Ukrainu esot atvedis 15 piezīmju blokus ar ieslodzījumā tapušiem stāstiem un scenārijiem. Badastreika laikā viņš esot rakstījis dienasgrāmatu.