Netipisks zibens spēriens “Annas koku skolas” ēkas jumtā

Tieši zibens spērieni – reti, bet īpaši bīstami

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

“Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar “Annas koku skola” bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek.

Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,” komentē If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Zibens spēriens aizdedzina jumtu

“Kad ierados Annas koku skolā, negaiss jau bija sācies.

Pirms brīža vēl stāstīju bērniem, ka no pērkona nav jābaidās, jo zibens reti nodara ko sliktu.

Diemžēl par šādām situācijām nevar teikt – notiek tik reti, ka var arī nenotikt. Mēs neesam visvareni, un šāda nelaime tiešām var notikt minūtes laikā,” stāsta “Annas koku skolas” vadītājs Edgars Neilands.

“Ēkas jumtā trāpīja zibens, un šajā reizē nepalīdzēja pat zibens novedējs, kas atradās samērā netālu.

Dūmu detektors pilnībā izšķīda, vadi sakusa, un zibens aizgāja tālāk pa vadiem, radot bojājumus arī elektroinstalācijā,” negadījumu atceras Neilands.

Ātrās reakcijas dēļ – zaudējumu apmērs minimāls

“Kopējā atlīdzība šim negadījumam ir nepilni 5 tūkstoši eiro, no kuriem lielākā daļa ir par degušā jumta atjaunošanu.

Tika bojātas arī mantas, apsardzes sistēma un komunikācijas, kas savienotas ar elektrības sistēmu.

Jāpiebilst, ka zaudējumi varēja būt daudz lielāki, jo blakus atrodas citas būves un koki, kas arī varēja aizdegties. Nelaimes brīdī klāt bija uzņēmuma vadītājs Edgars Neilands, kurš ātri noreaģēja, gan uzreiz izsaucot ugunsdzēsējus, gan uzsākot dzēšanu vēl pirms ugunsdzēsēju ierašanās,” stāsta If Apdrošināšanas Īpašuma atlīdzību regulētāja Zaiga Kaire.

Ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradās 10 minūšu laikā.

Tā kā uz vietas “Annas koku skolā” atradās darbinieki, no apakšstāva varēja laicīgi iznest un izglābt daļu no mantām, lai ugunsdzēsēji tās nesalietu. Tāpat uzņēmuma pārstāvji pēc negadījuma cietušo jumtu pārklāja, lai pa caurumu jumtā ēkā neiekļūtu nokrišņi un nepalielinātos zaudējumi.

Trīs nedēļu laikā zem jauna jumta

Veiksmīga komunikācija starp uzņēmumu un apdrošinātāju pēc negadījuma nodrošināja, ka atjaunošanas darbus varēja sākt jau nākamajā dienā pēc negadījuma, tā novēršot negadījuma sekas īpaši ātri. Kaut arī daļa no atjaunošanas darbiem un bojāto sistēmu labošana vēl turpinās, sadegušais jumts tika salabots 3 nedēļu laikā pēc notikušās ugunsnelaimes.

Biežāk zaudējumu iemesls – netiešs zibens spēriens

Netiešs zibens spēriens ir zibens izlāde, kas noticis samērā tālu no objekta, pat vairāku simtu metru attālumā, tomēr pietiekami tuvu, lai zibens radītais pārspriegums nodarītu bojājumus.

Kaut arī elektrifikācijas un telekomunikāciju tīkli uzlabo mūsu dzīves kvalitāti, tie palielina rādiusu, kādā iespējami bojājumi zibens radīta pārsprieguma dēļ.

Apdrošināšanas uzņēmuma pēdējo gadu atlīdzību dati rāda, ka visbiežāk cieš vājstrāvas ierīces, piemēram, telekomunikāciju, ugunsdrošības un apsardzes sistēmas, radot zaudējumus vidēji 2000 eiro apmērā. Retāk netieša zibens spēriena radīts pārspriegums bojā ēkas elektriskās sistēmas un tām pieslēgtās elektroierīces, kā siltumsūkņus un citu sadzīves tehniku, šādu bojājumu novēršanas izmaksas ir daudz lielākas.

Nepieciešama atbilstoša zibens aizsardzība

Lai pasargātu savu īpašumu, par zibens aizsardzību nepieciešams padomāt jau laikus, objekta projektēšanas stadijā.

“Diemžēl bieži saskaramies ar padomju laikos būvētām ēkām, no kurām daļa nav aprīkotas ar zibens aizsardzības sistēmu, vai arī tās tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.

Šeit jāpiemin, ka likums nosaka - elektroinstalācijas, tajā skaitā zemējuma un zibensaizsardzības ierīces, ir jāpārbauda reizi 10 gados. Gadījumā, ja rodas šaubas, vai zibensaizsardzības sistēma objektā ir atbilstošā darba kārtībā, iesaku vērsties pie sertificēta šīs jomas speciālista,” aicina Jānis Strods.

Par Annas koku skolu

“Annas koku skola” tika uzbūvēta no 2013. līdz 2015. gadam. Uzņēmums piedāvā gan naktsmītnes, gan arī telpu nomu dažādu pasākumu rīkošanai. Tā ir patstāvīga mājvieta arī “Labo koku” komandai un “Annas koku skolas” biedrībai.