Ja virzi savu bērnu par profesionālu sportistu. Padomi.

Kāpēc gatavojoties kļūt par sportistu svarīgi uzstādīt gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķus, stāsta fiziskās sagatavotības treneris Kārlis Birmanis.

“Nav nekā motivējošāka par apziņu, ka gūti panākumi, pateicoties paša ieguldītajam darbam un laikam. Sports ir viena no iespējām, kā bērns var iepazīt gan veiksmi un panākumus, gan zaudējuma garšu (bet arī tas ir motivējoši), iemācīties izvirzīt mērķus un ar gribasspēku tiekties uz tiem,” stāsta eksperts Kārlis Birmanis.

Sports ir aizraujošs, un, ja bērns saprot, kāpēc trenējas, tā ir panākumu atslēga. Pretējā gadījumā – ja nav skaidra mērķa, kāpēc tik bieži jādodas uz treniņiem –kādā brīdī azarts un prieks apsīks un, visdrīzāk, bērns vecākiem pateiks, ka vairs nevēlas to darīt.

“Mērķi ir nepieciešami katram – gan ilgtermiņa, gan īstermiņa. Tiem ir jābūt skaidri definētiem, jāsastāda konkrēts plāns, pēc kura vadīties, lai tos sasniegtu. Tas ir svarīgi gan psiholoģiski, lai apzinātos, kāpēc tiek pārvarētas treniņu grūtības un neveiksmes, gan arī fiziski, lai vadītos pēc metodiskas treniņu sistēmas,” norāda fiziskās sagatavotības treneris.

Apzināties savas vājības

Ceļā uz ilgtermiņa mērķi ir veselīgi ieplānot īsākā laikā sasniedzamus mērķus – piemēram, pēc iespējas labāku rezultātu sezonas noslēgumā. Parasti arī treniņu process tiek plānots konkrētai sezonai. Izvirzot ilgtermiņa mērķi, piemēram, profesionāla sportista karjera 20–35 gadu vecumā, jaunajam sportistam ir svarīgi apzināties savas spējas. Katram atlētam ir savas stiprās puses un arī vājības. Ar vājībām jāstrādā nopietni un sistemātiski.

Sistemātiski – tas nozīmē, ka nedrīkst pārpūlēties un treniņu procesā ir nepieciešamas arī atslodzes fāzes jeb samazināta slodze.

“Protams, ne mazāk svarīgs ir stipro īpašību treniņš,” piebilst Kārlis Birmanis. “Jāatceras, ka arī citi mazie sportisti aug un progresē, un sava konkurētspēja jāsaglabā gan komandas, gan individuālajās disciplīnās.”

Jātrenē izturība

Tiecoties uz augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā, nepieciešama ļoti laba fiziskā sagatavotība konkrētajā sporta veidā. Līdz aptuveni 18–19 gadu vecumam notiek visstraujākā fizisko īpašību attīstība. Tāpēc jaunajam atlētam līdz šī vecuma sasniegšanai ir svarīgi trenēt fizisko spēku, izturību un vispusību. Jo labāka sportista veselība, jo mazāks traumu risks, kas savukārt ļauj cerēt, ka sportiskās gaitas būs ievērojami sekmīgākas. “Bieži mūsdienās jaunieši ārpus treniņiem ir mazāk kustīgi nekā augošam ķermenim nepieciešams.

Seši treniņi nedēļā pa stundai ir pietiekami, lai progresētu. Taču progress nenotiks, ja bērns katru dienu 6–8 stundas sēž skolas solā, stundu vai divas – transportā, bet brīvo laiku pavada pie televizora vai telefonā,” būt kustīgākiem rosina eksperts.

Kādi ir riski?

Kārlis Birmanis norāda, ka, uzstādot īstermiņa mērķi, piemēram, kļūt par vietēja mēroga čempionu jau 14 gadu vecumā, pastāv vairāki riski: “Sekmes konkrētā sporta veidā var gūt ar specifiskiem sporta treniņiem. Piemēram, panākumus hokejā pusaudža gados var gūt, ilgstoši trenējoties tikai hokeja spēlē. Taču, ja vispārējā fiziskā sagatavotība nav pietiekama, šie 14 gadu vecumā gūtie sasniegumi var izrādīties arī karjeras augstākais punkts. Diemžēl ar nepietiekamu fizisko sagatavotību pēc dažiem gadiem atlēts var zaudēt konkurētspēju.” Koncentrējoties tikai uz specifiskiem sporta treniņiem, pastāv arī lielāks risks gūt traumas. Katram sporta veidam ir savi izplatītākie traumu veidi, bet šo risku var mazināt ar pietiekamu fizisko sagatavotību, kas atbilst katra sportista ķermeņa uzbūvei un spējām. Kā uzturēt sevi formā arī ārpus treniņu grafika, varēs ieteikt gan sporta fizioterapeits, gan augsti kvalificēts sporta treneris.

Ļaut izvēlēties

Vecākiem jāļauj jaunajam atlētam pašam izvirzīt sev mērķus, taču jāpalīdz tos sasniegt, viņu atbalstot. Bērnam jābūt pārliecinātam, kāpēc viņam ir vajadzīgs čempiona tituls 14 gadu vecumā un ka viņš tiešām vēlas izveidot garu profesionāļa karjeru. “Sekojot cita cilvēka izvirzītiem nosacījumiem, var zust pārliecība par vajadzību turpināt iesākto. Savukārt, apzinoties paša izvirzītā mērķa būtību, katrs treniņa posms bērnam būs vieglāk pieņemams un saprotams,” ir pārliecināts eksperts Kārlis Birmanis. “Bērns tādējādi apzinās savas stiprās un vājās puses un ir gatavs ar tām strādāt, bet tas veido pārliecību par savām spējām. Sportists, kuram patīk paša izvēlētais sporta veids, labprāt paliks šī sporta veida nozarē arī pēc sava mērķa sasniegšanas vai karjeras beigšanas.”

Sadarbībā ar Rimi Bērniem ekspertiem.