:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Šī zeme viņai tautai ir Dieva apsolīta kopš laika gala, saka komiksu mākslinieks. Viņa kaimiņš - zemnieks - norāda, ka zeme piederēja viņa ģimenei un tagad ir nozagta, raksta aģentūra "Reuters". Viens no viņiem ir ebrejs, kurš dzīvo apmetnē Izraēlas 1967.gadā okupētajās teritorijās. Otrs ir palestīnietis, kurš dzīvo otrpus ceļam.
Izraēlas apmetnes (ko palestīnieši drīzāk dēvētu par kolonijām) ir starp visvairāk apspriestajiem tematiem saistībā ar izraēliešu-palestīniešu konfliktu.
Palestīnieši vēlas atgūt 1967.gada karā okupēto zemi, lai tur būvētu savu nākotnes valsti. Izraēla tur uzbūvējusi vairāk nekā 120 apmetnes. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu īsi pirms šomēnes gaidāmajām vēlēšanām no jauna apsolījis šīs teritorijas anektēt. Palestīniešus šis solis satrauc, un asu nopēlumu paudušas arī tādas arābu valstis kā Jordānija un Saūda Arābija, ziņo BBC.
Lielākā daļa starptautiskās sabiedrības uzskata apmetnes par nelikumīgām un šķērsli, kas neļauj atrisināt izraēliešu-palestīniešu konfliktu. Izraēla tam nepiekrīt.
ASV dzimušais Maikls Necers uz Ofru pārcēlās 1985.gadā - apmēram desmit gadus pēc apmetnes izveidošanas. Ofra bija viena pirmajām izraēliešu apmetnēm Rietumkrastā.
/nginx/o/2019/09/12/12552093t1hd617.jpg)
"Absurdi teikt, ka ebreji šeit nedrīkst dzīvot," saka Necers. "Bībele ir daļa no tā. Jebkuram varētu pajautāt, vai ir viegli zaudēt saikni ar saviem senčiem un zemi? Protams, ka nav. Ebrejus vēsture izveidojusi par to, kas viņi ir."
Ofras māju sarkanos jumtus var labi saskatīt no Einjabrudas, palestīniešu ciemata otrpus ceļam.
/nginx/o/2019/09/12/12552092t1h894d.jpg)
/nginx/o/2019/09/12/12552597t1h73fa.jpg)
/nginx/o/2019/09/12/12552600t1h6bc1.jpg)