Bojātā Fukušimas kodolreaktora vadītājiem varētu nekas cits neatlikt, kā vairāk nekā 1 miljonu tonnu radioaktīvā ūdens izgāzt Klusajā okeānā, paziņojis Japānas vides ministrs.
Japāna plāno okeānā izgāzt Fukušimas radioaktīvo ūdeni (6)
“Vienīgā iespēja ir iepludināt šo ūdeni okeānā, lai tas atšķaidītos. Valdība vēl spriedīs par to, tomēr es uzskatu, ka tas ir vienkāršākais risinājums,” teica ministrs.
Valdības runasvīrs gan vēlāk noliedza šādu iespēju, sakot: “Tā nav taisnība, ka mēs izlēmām par labu šādai metodei.”
9 baļļu stiprajā zemestrīcē, kas norisinājās 2011. gada martā Japānas ziemeļaustrumos, cieta trīs no sešiem kodolreaktoriem. Zemestrīce izraisīja milzīgu cunami vilni, kas bojāja reaktoru dzesēšanas sistēmas, padarot katastrofu kā otro lielāko vēsturē aiz Černobiļas.
Zināms, ka ūdens, kas tika izmantots, lai apturētu reaktoru tālāko kušanu, un gruntsūdeņi tika savākti vienkopus. Tiesa, eksperti saka, ka šis radioaktīvais ūdens satur tikai tritiju jeb ūdeņraža izotopu, kuru ir grūti atdalīt no ūdens, tomēr tas cilvēka veselībai nav ļoti bīstams.
Radioaktīvais ūdens pašlaik glabājas simtos konteineru reaktoru teritorijā, tomēr Japānas valdība pieprasījusi tos likvidēt. Turklāt valdības aplēses liecina, ka vieta konteineros beigsies 2022. gada vasarā.
Pastāv vairākas iespējas, kā rīkoties, to skaitā ūdens vienkārša iepludināšana okeānā, apglabāšana betona bedrēs vai injicēšana dziļi pazemē.
Vietējie iedzīvotāji un zvejnieki jau izteikuši savas bažas par to. Arī vides aktīvistu organizācija “Greenpeace” bargā paziņojumā kritizējusi šo ideju, sakot, ka tā ir gan zinātniski, gan politiski nepareiza.
Zināms, ka zivis kas tika nozvejotas īsi pēc katastrofas izrādījās ļoti radioaktīvas, tomēr līdz šodienai ūdens radioaktivitāte ir samazinājusies. Tieši tāpēc šī plāna autori arī uzskata, ka izgāztais ūdens ātri vien atšķaidīsies okeānā, neradot draudus nedz dabai, nedz cilvēkam.