TM nemaina savu nostāju par Liepājas cietuma nepieciešamību (3)

Lai arī valdība ir paziņojusi, ka, pretēji valdības deklarācijā noteiktajam uzdevumam, 2020. gadā plānotā jaunā Liepājas cietuma būvniecības uzsākšana ir atlikta par diviem gadiem, Tieslietu ministrija nemaina savu nostāju attiecībā uz nepieciešamību sakārtot ieslodzījuma vietu infrastruktūru.

Tieslietu ministrijas ieskatā ar šo lēmumu tiek kārtējo reizi demonstrēta ļoti formāla valdības attieksme pret tieslietu nozares sakārtošanu un nonāk pretrunā Latvijas valsts uzņemtajām starptautiskajām saistībām sakārtot ieslodzījuma vietu sistēmu un nodrošināt mūsdienīgu resocializāciju ar mērķi samazināt noziedzību. Tāpat Latvijā nav iespējams ieviest jauno sodu izpildes politiku un atbilstošu tiesisko regulējumu, ja nav nodrošināti attiecīgi apstākļi ieslodzījuma vietu darbiniekiem darbam ar ieslodzītajiem.

Par jauna cietuma nepieciešamību tiek runāts jau vairāk nekā 12 gadus. Pa šo laiku īstenoti divi iepirkumi un galu galā abas reizes valdība ir atlikusi cietuma būvniecību. Igaunija tikmēr ir pilnībā pabeigusi ieslodzījuma vietu reformu, slēdzot visus vecos 12 cietumus un uzbūvējot trīs jaunus cietumus - kopumā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā investējot vairāk nekā 208,8 miljonus eiro, informēja ministrijā.

"Skumji, ka budžeta veidošanā vēsture atkārtojas. Atšķirībā no citām nozarēm mēs nelūdzām finansējumu kādas administratīvas ēkas būvniecībai, bet gan vairāk nekā 115 gadu vecu cietumu infrastruktūras sakārtošanai, kuras tehniskais stāvoklis pietuvojies kritiskajai robežai. Lēmums atlikt cietuma būvniecību tikai palielina nenoteiktību, kad jaunā cietuma projekts varētu tikt realizēts. Ja pirms nedēļas mēs runājām par trim līdz četriem gadiem, tad šodien mums jārunā jau vismaz par pieciem vai sešiem gadiem. Kas uzņemsies atbildību par sabiedrības un ieslodzījuma vietu personāla drošību šajā papildu termiņā," uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņaprāt, daļa no politiķiem joprojām nav sapratuši, ka sakārtota ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir preventīvs līdzeklis noziedzības mazināšanai. "Vienlaikus varu paust gandarījumu, ka, lai arī ne bez grūtībām un smagu sarunu rezultātā, mums izdevies panākt papildu līdzekļus Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm, Valsts probācijas dienesta darbinieku, kā arī tiesnešu palīgu un sekretāru atalgojumam," piebilst Bordāns.

Esošās ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzturēšanā un ārkārtas remontiem vien 2014.-2018.gada periodā no valsts budžeta ir ieguldīti aptuveni 11 miljoni eiro, turklāt turpmākajos gados nolietotās un nepiemērotās infrastruktūras uzturēšana sabiedrības un personāla drošības garantēšanai prasīs arvien vairāk finanšu līdzekļu, kas nekādā mērā neveicina efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, uzsvēra ministrijā.

Tāpat arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure uzskata, ka nepieciešamība pēc jauna cietuma nav tikai viena ministra jautājums, bet gan visas valdības kopīgā atbildība. Viņasprāt, ja ieslodzījuma vietā tiek nodrošināti atbilstoši resocializācijas apstākļi, tad valsts izbeidz apburto loku ar mūžīgi aprūpētajiem ieslodzītajiem, atgriežot tos sabiedrībā un darba tirgū.

Jau ziņots, ka pagājušajā piektdienā pēc Jaunās konservatīvās partijas (JKP) aicinājuma valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildus finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Ministriem bija nesaskaņas par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu - sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022. gadam. FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020. gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Pēc sēdes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan paziņoja, ka ar būvnieku SIA "Abora" netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību. Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, "ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai," jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.

Vienlaikus JKP paziņoja, ka turpmāk budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020. gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro. No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro. Koalīcija arī vienojusies neapliekamo minimumu 2021.gadā palielināt līdz 400 eiro, bet 2022.gadā - līdz 500 eiro. Savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai 2020.gada budžetā plānots papildus novirzīt desmit miljonus eiro.

2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.