Krievijas un Ukrainas ieslodzīto apmaiņa: kā tas notika vai šis process mainīs abu valstu attiecības? (3)

Atbrīvoto Ukrainas pilsoņu vidū ir režisors Oļehs Sencovs, kā arī 24 ukraiņu jūrnieki, kurus Krievija pagājušā gada novembrī sagūstīja Kerčas šaurumā. Savukārt Ukrainas Krievijai izdoto cilvēku vidū, ir Krievijas ziņu aģentūras "RIA Novosti" redaktors Kirils Višinskis un Vladimirs Cemahs, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas Austrumukrainā 2014.gadā. 

Kā notika apmaiņa?

7.septembra rītā ap plkst.9 pēc vietējā laika no Maskavas Ļefortovas cietuma uz Maskavas Vnukovas lidostu, policijas pavadībā, izbrauca divi autobusi un mikroautobuss, vēstīja Krievijas aģentūra “Interfax”.

Lidostā jau gaidīja lidmašīna ar Ukrainas valsts simboliku. Aptuveni tajā pašā laikā no Krievijas uz Ukrainu izlidoja Krievijas lidmašīna, kam atbrīvotos Krievijas pilsoņus no Kijevas nogādās Maskavā.

Ukrainā apmaiņā iesaistītie cilvēki vispirms tika nogādāti kādā sanatorijā netālu no Kijevas. Ceļu uz Kijevas Borispoļas lidostu viņi sāka aptuveni tajā pašā, kad uz Vnukovas lidostu tika vesti ukraiņi.

Lidmašīnas uz attiecīgi Maskavu un Kijevu izlidoja aptuveni vienā laikā un ieradās arī gandrīz vienlaicīgi.

Kijevā lidmašīnas ierašanos sagaidīja ne tikai atbrīvoto cilvēku tuvinieki, bet arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieslodzīto apmaiņas laikā piedalījās Maskavas dienai veltītajās svinībās.

24 ukraiņu jūrniekiem pēc atgriešanās Ukrainā būs pienākums regulāri kontaktēties ar Ukrainas tiesībsardzi Ludmilu Deņisovu. Tas esot nepieciešams, jo jūrniekiem būšot jāpiedalās turpmākajās Krievijas veiktās izmeklēšanas darbībās.

Šāds priekšnosacījums ukraiņu jūrnieku atbrīvošanai tika izskatīts kopš šā gada jūlija.

Balstoties uz kādu juridisku pamatu Ukrainai nodoti pārējie ieslodzītie, šobrīd nav zināms.

Iepriekš ukraiņu advokāts Valentīns Ribins informēja, ka vismaz 12 atbrīvotos ukraiņus esot apžēlojis Ukrainas prezidents.

Kā apmaiņa kļuva iespējama?

Notikusī ieslodzīto apmaiņa ir pēdējo gadu lielākā, kas notikusi starp Ukrainu un Krieviju.

Tā kļuva iespējama pēc Zelenska ievēlēšanas Ukrainas prezidenta amatā. Viens no galvenajiem Zelenska priekšvēlēšanu solījumiem bija Krievijas sagūstīto jūrnieku atgriešana mājās.

Ar Zelenska priekšgājēju Petro Porošenko Krievijas prezidents Vladimirs Putins par šo jautājumu runāt attiecās. Savukārt ar Zelenski Putins vairākas reizes ir runājis pa telefonu, un šajās sarunās jūrnieku iespējamā atbrīvošana bija viens no galvenajiem jautājumiem.

Pēc jūrnieku aizturēšanas Krievija regulāri uzsvēra, ka jūrnieki "esot pārkāpuši Krievijas likumus", par ko viņiem jāstājas tiesas priekšā. Tomēr laika gaitā Krievijas pozīcija šajā jautājumā mainījās, tai pakāpeniski piekrītot jūrnieku izdošanai Ukrainai, ja Ukraina piekritīs vairākiem noteikumiem.

Finiša taisnē sarunas par ieslodzīto apmaiņu nonāca augusta beigās, pēc tam, kad Putins vizītē Parīzē tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Sākotnēji tika vēstīts, ka apmaiņa notikšot pēc shēmas "33 pret 33".

5.septembrī Putins pavēstīja, ka par ieslodzīto apmaiņu Krievija un Ukraina paziņošot jau tuvākajā laikā – divas dienas vēlāk apmaiņa jau notika.

Kā tas ietekmēs sarunas par Austrumukrainas konflikta atrisinājumu?

Ieslodzīto apmaiņa ir pozitīvs solis, kas radīs labvēlīgu politisku fonu turpmākām sarunām par Austrumukrainas krīzes noregulējumu, uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes vadītājs Andrejs Kortunovs.

Šis solis arī varētu pietuvināt jaunu Ukrainas jautājuma samitu. Makrons augusta beigās paziņoja, ka jauns samits varētu notikt jau septembra beigās. Kortunovs pauž viedokli, ka tas varētu būt jauns pagrieziena punkts Ukrainas krīzes risinājumā.

Zelenskis šonedēļ arī izteicās, ka sankcijas pret Krieviju jāsaglabā līdz brīdim, kamēr Ukrainā iestāsies miers.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Kā ziņots, sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas Rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

ES sankciju mīkstināšanu sasaistījusi ar Minskas vienošanās izpildi.