:format(webp)/nginx/o/2018/08/20/11296779t1h6906.jpg)
Neilgi pirms šogad otrajām Izraēlas parlamenta vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujās līdzvērtīgs atbalsts ir gan premjerministra Benjamina Netanjahu vadītajai konservatīvajai partijai "Likud", gan Benija Ganca vadītajai opozīcijā esošajai centriskajai partijai "Zilais un baltais".
Dažādās sabiedriskās domas aptaujās abām partijām tiek prognozēts vairāk nekā 30% atbalsts, bet domas dalās par to, kura partija uzvarēs.
Laikrakstu "Maariv" un "Israel Hayom" veiktā aptaujā "Likud" tiek prognozētas 33 deputātu vietas jaunajā Kneseta sasaukumā, bet "Zilais un baltais" varētu iegūt 32 vai 31 mandātu.
Savukārt Izraēlas televīzijas kanāla "Kan" veiktās aptaujas līderi Ganza partijai prognozē 33 mandātus, bet "Likud" - 31.
Piektdien ir pēdējā diena, kad Izraēlā drīkst publiskot sabiedriskās domas aptauju rezultātus pirms otrdien gaidāmajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām.
Lai iegūtu varu Izraēlā, ir jāizveido koalīcija, kurai būtu vairākums no 120 parlamenta deputātiem.
Neviena no sabiedriskās domas aptaujām neliecina, ka pārliecinošu vairākumu varētu iegūt iepriekš valdījusī labējā koalīcija apvienojumā ar reliģiskajām partijām, ja netiek iesaistīta labējā sekulārā partija "Yisrael Beitenu", kuru vada bijušais aizsardzības ministrs Avigdors Lībermans.
Pēc aprīlī notikušajām vēlēšanām Lībermans atteicas atbalstīt Netanjahu valdību, ja netiks pieņemti grozījumi obligātā karadienesta iesaukuma kārtībā. Pašlaik daudzi ultraortodoksālie semināra studenti izvairās no dienesta, kas valstī ir obligāts.
Saistībā ar Netanjahu nespēju izveidot valdību Knesets nobalsoja par savu atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu.
Ja Netanjahu un viņa atbalstītāji tolaik nebūtu rosinājuši Kneseta atlaišanu, valsts prezidents valdības veidošanu būtu uzticējis kādam citam.
Aprīlī notikušajās parlamenta vēlēšanās gan "Likud", gan "Zilais un baltais" ieguva pa 35 no 120 parlamenta deputātu vietām. Tomēr valdības veidošana tika uzticēta Netanjahu, jo labējās partijas kopumā ieguva lielāku vēlētāju atbalstu.
69 gadus vecais Netanjahu cenšas iegūt piekto amata termiņu ar labējo un reliģisko partiju atbalstu. Viņš ir Izraēlas premjers kopš 2009.gada, bet pirms tam šīs valsts valdību vadīja 1996.-1999.gadā.
Izraēlas ģenerālprokurors ieteicis izvirzīt apsūdzības Netanjahu trīs atsevišķās korupcijas lietās. Pirmā sēde šajā jautājumā paredzēta oktobrī.
Pat ja Netanjahu uzvarēs ārkārtas vēlēšanās, visticamāk, viņš nespēs izveidot valdību un saņemt politisko atbalstu savai imunitātei pirms gaidāmajām apsūdzībām. Tas nozīmētu, ka viņam jāstājas tiesas priekšā un pieaugs spiediens, lai viņš atkāptos.
/nginx/o/2018/08/10/11170209t1h174f.png)