Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Neatklātā Rīga: Grīziņkalna nama pagalma lepnums - Ūdenszirgs (3)

20. gadu beigās funkcionālisma garā celtās pilsētas blokēkas Jāņa Asara ielā 15 (arhitekts Osvalds Tīlmanis) pagalmā esošais valzirgs (tēlnieks Roberts Maurs). Foto: Jānis Škapars/TVNET
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgā, zināms, netrūkst visai unikālu un kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu, kas neatrodas tūrisma ceļvežos un nereti nav zināmi pat Rīgas vietējiem iedzīvotājiem. Cik gan daudz cilvēku zina, ka kādā Teikas autostāvvietā, putnu apķēzīts, skumji savā zirgā sēž Pētera I bronzas tēls, kas reiz atradās Brīvības pieminekļa vietā? Vai ir daudz tādu cilvēku, kas zina, ka Sarkandaugavā kalna galā slejas mākslīgas pilsdrupas? Un šoreiz – vai visi Rīgas iedzīvotāji – ne tikai Grīziņkalna ļaudis – ir redzējuši t. s. “pilsētas blokmājā” izvietoto, visai eksotisko skulptūru “Ūdenszirgs”? Ja nē, tad ir vērts lasīt tālāk.

Lai man piedod visi “pilsētas blokmājas” Jāņa Asara ielā 15 iedzīvotāji, kuriem šis “Ūdenszirgs” jeb vienkārši valzirgs nekas īpašs un apslēpts nešķiet, jo pa logu to vērot nākas ik dienu. Tomēr pieļauju, ka daudziem, tāpat kā arī man, tas šķitīs visai interesants un neparasts objekts.

Šai skulptūrai es nejauši uzdūros, kad, klaiņojot pa Grīziņkalna parku, izdomāju ielūkoties arhitektūras ziņā ļoti interesantās un arīdzan unikālās ēkas pagalmā. Sākumā es apmulsu, jo ieraudzīt tur valzirga statuju es nudien nebiju gaidījis. Ļeņina krūšutēls būtu raisījis manī mazāku izbrīnu, goda vārds. Pat bruņrupuča vai indīgas čūskas atlējums bronzā mani nebūtu tā satraucis, kā, lūk, šis vienā mierā sēdošais valzirgs. Apsveicama ir tēlnieka un nama arhitekta izdoma.

FOTO: ĪRES NAMS UN ŪDENSZIRGS:

Skulptūras tēlnieks ir Rīgas ēku izdaiļotājs un tēlnieks Rihards Maurs (1888 – 1966), kuram, šķiet, simpatizējuši eksotiski zvēri, jo Gaujas ielā 1 ir apskatāma arī viņa skulptūra “Zilonītis”. Tās nav vienīgās tēlnieka skulptūras, tomēr neparastākās gan.

Kā vēstīts Rīgas pieminekļu aģentūras mājaslapā, “Ūdenszirgs” ir darināts no mākslīgā akmens un atrodas uz postamenta baseina vidū, ko reiz pildījis ūdens. Strūklakas funkciju šis objekts jau sen ir zaudējis, tomēr, atšķirībā no “Zilonīša”, tas joprojām atrodas tā sākotnēji paredzētajā vietā.

Foto: Attēls no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijas Zudusī Latvija. Oriģināls Rīgas pilsētas būvvaldes krājumā.

“Ūdenszirgu” pagalmā izvietoja 1930. gadā - gadu pēc īres nama pabeigšanas. Līdz ar strūklaku tur izveidoja arī bērnu rotaļu laukumu. Pats nams, kura arhitekts ir O. Tīlmanis, tika pabeigts 1929. gadā un ir veidots “U” formā. Tā esot bijusi tikai daļa no daudz apjomīgāka projekta, tomēr, kā redzams, briestošo pārmaiņu vējos realizēt izdevies tikai nelielu daļu.

Foto: Attēls no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijas Zudusī Latvija. Oriģināls Rīgas pilsētas būvvaldes krājumā.

Četrus stāvus augstā dzīvokļu ēka savulaik bija izcils arhitektūras paraugs nevien mākslinieciskās bet arī plānojuma ziņā. Kā rakstīts vietnē “Zudusī Latvija”, namā 30. gadu sākumā un vidū dzīvoja LU privātdocents, astronoms Sergejs Slaucītājs, bet 30. gadu 1. pusē tur darbojās Rīgas patērētāju kooperatīva veikals.

Foto: Jānis Škapars/TVNET

Liels prieks, ka “Ūdenszirgs” nav pamests novārtā un, līdzīgi kā “Zilonītis” ir pienācīgi aprūpēts un restaurēts. Tāpēc visiem iesaku doties to aplūkot, jo tas patiešām ir ļoti labs “selfija” materiāls. Tiesa, nama iedzīvotāji noteikti dusmosies, ja manas vainas dēļ pagalmu tagad sāks apmeklēt tūristu ordas, tomēr maķenīt vientulīgais “Ūdenszirgs” varbūt tieši to ir pelnījis.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu