/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
:format(webp)/nginx/o/2019/09/16/12563781t1h6834.jpg)
Aukstā kara laikā ASV trenēja baložus, lai ar to palīdzību slepus varētu nofotografēt specdienestiem interesējošās vietas Padomju Savienībā, liecina atslepenoti Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) dokumenti.
ASV Aukstā kara laikā trenēja baložus PSRS izspiegošanai (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tajos atklāti arī citi fakti par to, kā izlūkdienesti savā labā izmantoja dzīvniekus. Vārnas esot trenētas uz palodzēm nomest noklausīšanās ierīces, savukārt delfīni tikuši apmācīti zemūdens misijām, vēsta raidorganizācijas BBC.
CIP uzskatīja, ka dzīvnieki slepenajās operācijas varētu izpildīt "unikālus" uzdevumus, kuri cilvēkam nav pa spēkam.
Atslepenotie dokumenti liecina, ka CIP 70.gados īstenotajai programmai tika dots nosaukums "Takana". Tās ietvaros tika pētīta iespēja baložiem piestiprināt miniatūras kameras, kas automātiski uzņem fotogrāfijas.
Programma balstījās uz baložu "superspēju", kuras dēļ tie savulaik tika izmantoti ziņu apmaiņai - lai cik tālu no mājām tos palaistu lidot, tie vienmēr atradīs ceļu atpakaļ.
Baložus spiegošanā pirmoreiz izmantoja Pirmā pasaules kara laikā.
Otrajā pasaules karā Lielbritānijai bija slepens baložu dienests. Virs okupētās Eiropas tika nomests konteiners ar baložiem, kam bija piestiprinātas zīmītes ar dažādiem jautājumiem. Vairāk nekā 1000 baloži atgriezās, nesot informāciju par militāro objektu atrašanās vietām no pretošanās kustībām.
70.gadu vidū CIP uzsāka testa misijas ar baložiem. Vienā no tām tika veikts pārlidojums cietumam, citā - jūras spēku objektam.
2000 dolāru vērtā kamera svēra vien 35 gramus, bet iemaukti, ar kuriem to piestiprināja balodim, svēra vēl piecus gramus. Izmēģinājumā atklājās, ka apmēram puse no 140 uzņemtajiem attēliem bija labas kvalitātes - tajās varēja pat redzēt, kā pa nofotografētajiem objektiem staigā cilvēki un kur novietotas automašīnas.
Ar baložu palīdzību uzņemtās fotogrāfijas bija augstākas kvalitātes nekā izlūkdienestu iegūtie satelītattēli.
Baložus bija plānots pielietot, lai izpētītu "prioritārus" izlūkošanas mērķus Padomju Savienībā. Dokumentos norādīts, ka izlūkdienests plānoja putnus slepus iesūtīt Maskavā un palaist netālu no pētāmajiem PSRS objektiem.
Atslepenots 1976.gada ziņojums liecina, ka par mērķiem tika izraudzītas Ļeņingradas (tagadējās Sanktpēterburgas) kuģu būvētavas. Tur tika ražotas pašas vērienīgākās padomju zemūdenes.
Tika nolemts, ka šāda operācija varētu izrādīties veiksmīga. Tomēr ar to arī atslepenotie dokumenti beidzas, un nav zināms, vai ASV patiešām veica kādu baložu-spiegu misiju PSRS teritorijā.