Cīņa ar badu vai klimata aizsardzība? Pārtikušajām valstīm jāsamazina gaļas patēriņš, liecina pētījums (36)

ASV Džonsa Hopkinsa universitātes zinātnieki pētīja, kā izmaiņas ēšanas paradumos 140 valstīs ietekmē siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju un saldūdens patēriņu. Pētījuma rezultāti pirmdien publicēti žurnālā "Global Environmental Change".

Zinātnieki izstrādājuši modeli, lai noteiktu, kāda ietekme uz vienu cilvēku un valsti ir deviņiem augos balstītam uztura veidiem, tostarp vegānu, veģetāriešu un citiem.

Pētījuma vadošais autors Kīvs Nahmans ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka daudzos gadījumos, runājot par klimata izmaiņu seku mīkstināšanu, netiek ņemts vērā, ka daudzās pasaules vietās cilvēki cieš no nepietiekama uztura.

Lai tur situācija uzlabotos, cilvēkiem jāēd vairāk un tas savukārt nozīmē lielāku oglekļa dioksīda ietekmi uz vidi, norādīja eksperts.

"Tas nozīmē, ka daudzās valstīs ar augstiem ienākumiem, (..) kur mēs patērējam daudz vairāk dzīvnieku izcelsmes produktu nekā vidēji pasaulē, arvien steidzīgāk nepieciešams sākt pāreju uz augos balstītiem uztura veidiem," sacīja Nahmans.

Pozitīvais aspekts ir, ka šis mērķis neprasa pilnīgu atteikšanos no zināmu produktu lietošanas uzturā, secinājuši zinātnieki.

Piemēram, zinātnieku izstrādātais modelis liecina, ka uzturs, kurā dzīvnieku olbaltumvielas nāk no barības ķēdē zemu esošiem dzīvniekiem, piemēram, mazām zivīm un moluskiem,  vidi ietekmē gandrīz tikpat maz kā vegāniskais uzturs.

Zinātnieki arī secinājuši, ka dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšanai par divām trešdaļām ir kopumā mazāka ietekme uz vidi nekā tradicionālajam veģetārajam uzturam, ja ieskaita olas un piena produktus.

Zinātnieki to dēvē par divu trešdaļu vegānismu, proti vegāniska uztura izvēlēšanos divās no trim maltītēm dienā.

Pētījumā arī secināts, ka tam, kur produkts ražots, var būt milzīga ietekme. Piemēram, vienas mārciņas (0,45 kilogramu) liellopa gaļas saražošana Paragvajā rada 17 reizes lielāku siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju nekā šāda paša daudzuma liellopa gaļas saražošana Dānijā. Atšķirību veido mežu izciršana, lai Paragvajā iegūtu lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Atsevišķā pētījumā, ko pirmdien publicēja organizācija "Food and Land Use Coalition", aprēķināts, ka plašas reformas pārtikas ražošanā un patērēšanā varētu līdz 2030.gadam radīt jaunas biznesa iespējas 4,5 triljonu dolāru apmērā gadā.

Turklāt šādas reformas, tostarp atkritumu samazināšana, jauni klimata  un dabas aizsardzības pasākumi un vietējo kopienu stiprināšana, ļautu samazināt izmaksas par 5,7 triljoniem dolāru gadā.

Organizācijas pārstāvis norādīja, ka ir iespējams vienlaikus cīnīties pret klimata izmaiņām un uzlabot ekonomisko situāciju.

Viņš sacīja, ka runa nav tikai par atteikšanos no gaļas, bet pāreju uz veselīgāku uzturu kā vienu no pasākumiem. Paralēli tam būtiska nozīme ir arī produktīvai un reģeneratīvai lauksaimniecībai.