Zinātnieki arī secinājuši, ka dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšanai par divām trešdaļām ir kopumā mazāka ietekme uz vidi nekā tradicionālajam veģetārajam uzturam, ja ieskaita olas un piena produktus.
Zinātnieki to dēvē par divu trešdaļu vegānismu, proti vegāniska uztura izvēlēšanos divās no trim maltītēm dienā.
Pētījumā arī secināts, ka tam, kur produkts ražots, var būt milzīga ietekme. Piemēram, vienas mārciņas (0,45 kilogramu) liellopa gaļas saražošana Paragvajā rada 17 reizes lielāku siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju nekā šāda paša daudzuma liellopa gaļas saražošana Dānijā. Atšķirību veido mežu izciršana, lai Paragvajā iegūtu lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Atsevišķā pētījumā, ko pirmdien publicēja organizācija "Food and Land Use Coalition", aprēķināts, ka plašas reformas pārtikas ražošanā un patērēšanā varētu līdz 2030.gadam radīt jaunas biznesa iespējas 4,5 triljonu dolāru apmērā gadā.
Turklāt šādas reformas, tostarp atkritumu samazināšana, jauni klimata un dabas aizsardzības pasākumi un vietējo kopienu stiprināšana, ļautu samazināt izmaksas par 5,7 triljoniem dolāru gadā.
Organizācijas pārstāvis norādīja, ka ir iespējams vienlaikus cīnīties pret klimata izmaiņām un uzlabot ekonomisko situāciju.
Viņš sacīja, ka runa nav tikai par atteikšanos no gaļas, bet pāreju uz veselīgāku uzturu kā vienu no pasākumiem. Paralēli tam būtiska nozīme ir arī produktīvai un reģeneratīvai lauksaimniecībai.