Laikā, kad debesis bija zilākas un zāle zaļāka, bet labības laukos jau darbojās ražas ievākšanas mašīnas, devāmies uz Vīni, lai tur un tuvējās apkaimes mazpilsētās, un pa ceļiem starp tām iepazītu modernizēto Škoda Superb.
Pirmie iespaidi: modernizētā Škoda Superb (4)
Atminos, ka aktuālās Superb paaudzes lielā prezentācija bija visnotaļ vērienīgs pasākums Čehijas galvaspilsētas sirdī, kur to apmeklēja ap 800 viesu un uz skatuves kāpa pats leģendārais dziedātājs Karels Gots. Ar modernizēto auto bija krietni vien vienkāršāk - izkāp no lidmašīnas un taisnā ceļā dodies uz prezentācijas telpu turpat lidostas viesnīcā, kur pēc atbildīgo personu īsas uzrunas un vairākkārtējiem atgādinājumiem, ka satiksmes noteikumi ir jāievēro arī tad, ja esi ārzemnieks, vari stāties rindā pie atslēgu mašīnu izsniedzējiem. Tad atliek vien uzmest skatienu, izvēlēties kādu no pieejamajiem automobiļiem un doties uz stāvvietu novērtēt bagātīgo modeļu klāstu.
Kā pirmais un kā par pārsteigumu (joks, protams) rokās krita jaudīgākais no Superb - automobilis ar 2 litru 272 zirgspēku turbo motoru, 7 pakāpju DSG automātisko pārnesumkārbu, pilnpiedziņu, turklāt par 15 mm paaugstinātā Scout universāļa izpildījumā. Jau ierasts, ka demo automobiļi ir labi aprīkoti, netrūkst nedz komforta un drošības asistentu, nedz liela ekrāna priekšējā paneļa vidū, nedz arī digitāla mērinstrumentu televizora aiz stūres. Un tomēr visvairāk pirmajā braucienā visas manas maņas aizkustināja komforta līmenis.
Ja aizlīmētu emblēmu stūres centrā, tikai pazīstamais podziņu dizains ātrumpārslēga svira nodotu mašīnas piederību Škoda klāstam, jo Superb ir neticami kluss, līgans un, spītējot nepilnu 4,9 metru garumam, ļoti "viegli" braucams auto. Faktiski nav sajūtas, ka brauc ar Škodu, kas vēl pirms dažiem gadiem asociējās ar vienkāršam vidusmēra cilvēkam radītu auto, bet gan klasi augstāk stāvošu mašīnu. Arī salona apdares materiāli un montāžas kvalitāte komentārus neprasa, jo viss nostrādāts kvalitatīvi. Un tomēr šiem visiem aspektiem ir arī savas blaknes, un galvenā no tām ir cena. Piemēram, Škoda Superb Combi lētākajā versijā maksā ap 22 tūkstošiem eiro, bet Scout modelis - gandrīz 37. Piemetot klāt vēl kādu ekstru vai izvēloties augstāku aprīkojuma līmeni, ar standarta Combi nebūs grūti pietuvoties 30 un pat 40 tūkstošu robežai, nemaz nerunājot par Superb Scout.
No otras puses, var jau arī neskatīties uz augstākajiem plauktiem un izvēlēties bāzes universāli par 22 tūkstošiem ar astīti. Protams, tam nebūs patīkamā labiekārtojuma, taču salona un bagāžnieka ietilpība būs tāda pati - tas ir iespaidīga. Jo reti kurā šāda izmēra auto nav iespējams aizmugurējā sēdeklī izgāzties tā, lai ar ceļiem neaizsniegtu priekšējā sēdekļa atzveltni. Kādam augumā raženākam cilvēkam, basketbolistam varbūt arī nebūtu problēmu, tomēr es neesmu Kristaps Porziņģis.
Vīnes pievārtē bez paaugstinātā universāļa vēl nelielu cilpu pa šauriem, bet gludi asfaltētiem lauku apvidus ceļiem izbraucu ar Superb sedanu, ko būtībā var uzskatīt par hečbeku. Tas bija apgādāts ar jaunākās paaudzes 2 litru 150 zirgspēku dīzeļdzinēju un 7 pakāpju DSG. Protams, drīzāk adekvāti dinamisks un ne tik “spridzīgs” kā zibenīgais Scout, taču ne mazāk komfortabls un ar tikai nedaudz mazāku bagāžnieku. Citiem vārdiem sakot - spēcīgs konkurents un vēl viena izvēles iespēja lielajā vidējā klasē, turklāt pieejams jau par nedaudz vairāk kā 21 tūkstoti eiro.
Var pačukstēt vēl kādu noslēpumu, kas patiesībā vairs nav nekāds noslēpums - 2020.gadā pārdošanā nonāks vēl viena Superb motorizācijas versija - tā apvienos 1,4 litru TSI benzīna motoru ar 85 kilovatu elektromotoru un lādējamu bateriju. Tātad Superb pratīs braukt elektriski. Ne tālu, bet tomēr.