VK: Daudzu pašvaldību neapdomīgā prakse uzliek finansiālu slogu budžetiem nākotnē

Valsts kontrole 15 pašvaldībās vērtēja infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā secināts, ka lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa stāstīja, ka valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro, turklāt laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu apjoms ir sasniedzis 1,3 miljardus eiro. Valsts kontroles vērtējumā, pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu, pat ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Kā piemēru Krūmiņa minēja Rugāju ciemā uzbūvēto futbola stadionu. Ciemā dzīvo 500 iedzīvotāju, bet stadiona celtniecībai ņemts aizņēmums 703 863 eiro, rezultātā uzbūvēts stadions, kurā iespējams rīkot starptautiskas futbola sacensības, lai gan netālu esošajos Balvos, kuros ir vairāk iedzīvotāju, ir pieejams futbola stadions.

"Kāpēc tiek būvēti dārgi infrastruktūras objekti, kuru uzturēšanai būs jāveltī lieli līdzekļi? Kādas pašvaldības vadītājs teica, nauda ir jāņem, kamēr var. Tāpat secinājām, ka iepriekš aizņemties Valsts klasē bija ļoti vienkārši," pauda valsts kontroliere.

Tāpat Valsts kontrolē kā uzskatāmu piemēru pašvaldību neapdomībai lielo objektu plānošanā un būvniecībā minēja peldbaseinu būvniecības bumu, kas īpaši raksturīgs pēdējos gados. Pašvaldības ir ieguldījušas trīs līdz 12 miljonus eiro peldbaseinu un ar peldbaseiniem savienoto sporta kompleksu būvniecībā, bet to darbībai pastāvīgi nepieciešama arī pašvaldību dotācija, kas sedz lielāko daļu no objektu izdevumiem.

"Pēc desmit gadiem, kad būs jānomaina iekārtas vai tajās jāveic būtiski ieguldījumi, peldbaseinu uzturēšanai katra pašvaldība būs izlietojusi vismaz divus līdz trīs miljonus eiro. Viens no piemēriem ir Kuldīgas novada peldbaseins. Kuldīgas novada pašvaldība pirms projekta īstenošanas nevērtēja tā ietekmi uz pašvaldības budžetu. Objekta izdevumi 2018.gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza ieņēmumus, peldbaseina ieņēmumiem vidēji mēnesī sasniedzot vien 8000 eiro," pauda Valsts kontrolē.

Arī pašvaldībās, kuras ir veikušas ieņēmumu un izdevumu aprēķinu pirms projekta īstenošanas, prognozes par objekta darbību bieži vien ir optimistiskākas nekā faktiskie darbības rezultāti. Piemēram, Siguldas sporta centram, kuru Siguldas novada pašvaldība ir iznomājusi pašvaldības kapitālsabiedrībai, faktiskās izmaksas vairākās pozīcijās būtiski atšķīrās no iepriekš plānotajām. Lai gan pašvaldība kapitālsabiedrībai ir samaksājusi vairāk nekā vienu miljonu eiro par sporta nodarbību nodrošināšanu, kapitālsabiedrība nespēj veikt nomas maksājumus pilnā apmērā.

Savukārt Bauskas peldbaseina uzturēšanas izdevumi 2018.gadā bija par 18% lielāki nekā plānots, sasniedzot 282 898 eiro, arī pašvaldības dotācija peldbaseina darbībai vairāk nekā divas reizes pārsniedza plānoto, sasniedzot 252 424 eiro.

"Zīmīgi, ka neviena no revīzijā iekļautajām pašvaldībām arī nav uzskatījusi par nepieciešamu peldbaseina plānošanas procesā vai pirms peldbaseina projektēšanas uzsākšanas konsultēties ar Latvijas Peldēšanas federāciju par tā piemērotību paredzētajiem mērķiem. Proti, lai peldēšana būtu droša un peldbaseina parametri, aprīkojums atbilstu ieplānotajam mērķim," stāstīja Valsts kontrolē.

Revīzijā arī secināts, ka, lai aizņemtos naudu Valsts kasē, normatīvo aktu prasības ir visnotaļ formālas. Aizņemties ir salīdzinoši vienkārši, jo pašvaldību pieteikumos netiek prasīts vispusīgi pamatot aizņēmuma nepieciešamību un atbilstību pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām. Biznesa plānu ar rūpīgiem aprēķiniem pašvaldības gatavo tikai tad, ja to pieprasa Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi.

Tikai septiņas no 15 Valsts kontroles revīzijā iekļautajām pašvaldībām bija veikušas iecerēto objektu uzturēšanas izmaksu aprēķinu pirms projekta īstenošanas. Kopumā prioritāro investīciju projektiem 2017. un 2018.gadā piešķirti 22,17 miljoni eiro.

Attiecībā uz aizņēmuma ekonomisko pamatojumu tiek īpaši norādīts, ka sadaļai "projekta apraksts" jābūt īsai - ne garākai par vienu lapu. Tā, piemēram, Carnikavas pašvaldība, piesakoties aizņēmumam 2,61 miljona eiro apmērā, bērnudārza būvniecības projektā pie pamatojuma sākotnēji bija ierakstījusi tikai vienu teikumu.

Arī pieteikumu izvērtēšanas kārtība, ko īsteno Finanšu ministrijas (FM) izveidota padome, pamatā paredz kontrolēt tikai pašvaldības kopējo parādu apjomu un aizņēmuma atbilstību valsts budžeta likumā noteiktajiem aizņemšanās nosacījumiem. Pašreizējā aizņēmumu piešķiršanas kārtība neprasa, lai pašvaldības pirms aizņēmuma saņemšanas izvērtētu projekta ekonomiskumu un efektivitāti, atbilstību pašvaldības apstiprinātajiem attīstības plānošanas dokumentiem.

"Zināmā mērā paradoksāla ir arī līdzšinējā kārtība, ka FM padomē, kura lemj par aizdevumu piešķiršanu, nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, lai gan 2018.gadā 16,3% no piešķirtajiem aizņēmumiem ir paredzēti izglītības iestāžu investīciju projektiem," norāda Valsts kontrole.

Revidenti skaidro, ka sekas šādai situācijai raksturo Bauskas novada pašvaldības piemērs. "Kaut arī pašvaldības pasūtītā pētījumā par skolu tīkla optimizāciju ieteikts slēgt Mežotnes pamatskolu, ēkā saglabājot tikai pirmsskolas apmācību, Bauskas novada pašvaldība veikusi gan ēkas pārbūvi, Valsts kasē aizņemoties vairāk nekā 600 000 eiro, gan 2019.gada prioritātēs iekļāvusi divstāvu sporta zāles būvniecību šai izglītības iestādei," stāstīja Valsts kontrolē.

Revīzijā arī konstatēts, ka kaimiņos esošās pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties objektu plānošanā. Tādēļ nereti vienā reģionā nelielā attālumā ir sporta objektu pārpilnība, kas rada nevajadzīgu konkurenci, bet citur nav vispār nekā. Tajā pašā laikā Valsts kontrole arī norādīja uz veiksmīgiem pašvaldību sadarbības piemēriem infrastruktūras projektu īstenošanā. Piemēram, Stopiņi sadarbojušies ar Rīgu, bet Jēkabpils ar Salas novadu. Turklāt nereti tieši komunikācija ar kaimiņu pašvaldību likusi attiekties no iecerētu projektu īstenošanas.

Valsts kontrolē uzsvēra, ka pašvaldībām ir rūpīgāk jāplāno savi lielie projekti, apzinoties, ka tās rīkojas ar savu iedzīvotāju līdzekļiem.