«Neredzamais cietumā». Kāpēc mēs to darām?

Projekts “Neredzamais cietumā” ir mēģinājums saprast, kāpēc cilvēki, kas notiesāti par smagiem noziegumiem, arī pēc atbrīvošanas no cietuma turpina pastrādāt noziegumus. Ar šo projektu mēs gribam rosināt sabiedrībā diskusiju par to, kas būtu jādara, lai šie cilvēki neatkārtotu savus noziegumus.

Brīvības atņemšanas mērķis jau sen nav tikai izolācija no sabiedrības. Tas ir veids, kā valsts mēģina labot likumpārkāpēju, mācot tam izprast dzīvi un neatgriezties uz noziedzīgā ceļa. Cietumam ir jāmaina notiesātā domāšanas veids, jāpalīdz apgūt profesiju un iegūt izglītību, ja tādu viņam nav.

Diskusijas centrālais jautājums ir: vai sabiedrība ir gatava pieņemt atpakaļ par smagiem noziegumiem notiesātos?

Intervija nav nevainīgs žanrs, jo vienmēr pastāv risks to pārvērst personu slavinošā publikācijā. Intervijas ar teroristiem, noziedzniekiem nav izņēmums, kas vienmēr bijis un būs mediju un plašas sabiedrības grupu diskusiju objekts rietumvalstu demokrātijās. 

Intervējot uz mūžu notiesātos, mēs vēlamies saprast, kas ar viņiem ir noticis, kāpēc viņi ir kļuvuši par cilvēkiem, kuri spējīgi pastrādāt ļoti smagus noziegumus.

Savukārt, intervējot psihiatrus, Valsts probācijas dienesta speciālistus, kriminologus un citus jomas profesionāļus, mēs vēlamies gūt plašāku izpratni par notiesāto rīcības motīviem un nozieguma iemesliem. Tāpat ekspertu viedokļi ir nepieciešami, lai lasītāji un skatītāji varētu kritiski izvērtēt to, ko intervijās pauž paši ieslodzītie.

Kā zināms, arī uz mūžu notiesātajiem Latvijā ir tiesības pēc noteikta laika lūgt apžēlošanu. Lai arī pagaidām neviens no šiem cilvēkiem nav apžēlots, nav izslēgts, ka tas var notikt nākotnē. Un tad radīsies jautājums, kur šos cilvēkus likt. Vai viņi spēs iekārtoties darbā? Vai darba devēji būs ar mieru nodarbināt viņus? Atbilžu uz šiem jautajumiem pagaidām nav.

Tāpat mums ir svarīgi mēģināt saprast, vai Latvijas ieslodzījuma vietās pastāvošā cietumnieku resocializācijas sistēma ir pietiekami attīstīta, lai radītu priekšnoteikumus, ka šie cilvēki, iznākot brīvībā, spēj integrēties sabiedrībā.

Tāpēc šajā projektā TVNET skaidros, vai cietumos pietiek speciālistu, kuri strādātu ar ieslodzītajiem, vai ir pietiekams finansējums resocializācijas pasākumiem, vai ir pietiekams šo resocializāciju pasākumu vai programmu skaits. Un, protams, skaidrosim, kāpēc vispār ir nepieciešama resocializācija.

Par to, ko šie cilvēki ir pastrādājuši, ir grūti runāt. Par to ir grūti rakstīt un pat grūti domāt. Taču, ja par to nerunā nemaz, šīs problēmas nekad netiks atrisinātas.

TVNET atvainojas visiem cietušajiem un to tuviniekiem, kam šī projekta ietvaros radītie materiāli ir sagādājuši sāpīgus vai netīkamus mirkļus un atmiņas. Tāds nav šī projekta mērķis.