Fotostāsts: ideoloģiskā audzināšana Ziemeļkorejā (14)

Slepenā būdiņa esot bijusi Kima Irsena mītne kopš 1936.gada un turpmākos deviņus gadus japāņi to tā arī neesot atraduši. No turienes viņš pārvietojies pa visu Koreju un uz bāzēm Ķīnā, lai "beidzot paveiktu vēsturisko valsts atbrīvošanu". Vismaz tā stāsta gids.

Tas, ka 1945.gadā ASV uzmeta atombumbas Hirosimai un Nagasaki, kas noveda pie Japānas padošanās, nav pieminēts ne ar pušplēstu vārdu. Japānas padošanās pielika punktu Tokijas 35 gadus ilgušajai valdīšanai pār Ziemeļkoreju.

"Laipni lūgti mūsu svētajā zemē," žurnālistiem saka gide Kims Irsima. Ziemeļkoreja ir ateistiska valsts, bet attiecībā uz Pektu bieži tiek izmantota reliģiskā terminoloģija. Katru gadu ap 100 000 vai pat vairāk ziemeļkorejiešu dodas uz leģendām apvīto vietu kalnos. Daudzi ģērbušies haki krāsas formastērpos un nes sarkanus karogus. 

Šī vieta Ziemeļkorejas propagandā attēlota kā nācijas - un Kima Čenira - šūpulis.

Kims Čenirs "piedzima skarbos apstākļos", stāsta gide. "Nevis greznā mājā, bet parastā, vienkāršā būdiņā", kur bargajās ziemās gaisa temperatūra mēdza nokrist līdz -40 grādiem. Viņa māte varēja sasildīties vien ar zupu, kas bija pagatavota no kaltētām kalnu zālītēm un kukurūzas.

"Mūsu partizāni no žēluma raudāja par to, ka mūsu ģenerālim, kurš bija tikai dažus mēnešus vecs, bija tik maz ēdamā. Viņi atnesa ēdienu un kazas pienu," turpina gide.

Ziemeļkorejiešu leģendai ir dažas kopīgas iezīmes ar Jēzus Kristus piedzimšanas stāstu, sākot ar spožu zvaigzni debesīs un beidzot ar labvēļu sanestajām dāvanām nākamajam līderim.

Ziemeļkorejas Strādnieku partija un Kimu dinastija turas pie varas, balstoties uz Kima Irsena lomu cīņā par neatkarību.

Saskaņā ar mītu, Pektu kalnā piedzima karalis Tanguns - dieva un par sievieti pārvērstas lāčumātes dēls, kurš no debesīm nonāca uz zemes. Ziemeļkorejieši esot viņa pēcteči. Kima Čenira piedzimšana tajā pašā vietā simboliski ierindo Kimu dinastiju pusdievu rindās. 

Ziemeļkorejas propagandisti nereti Kimu Čenunu dēvē par "Pektu dzimtas" turpinātāju.

Ārvalstu vēsturnieki gan uzskata, ka Kims Irsens lielāko daļu kara aizvadīja ārpus Korejas pussalas - vispirms kā partizāns Ķīnā cīnoties ar Japānas karavīriem, bet pēc tam kā bataljona komandieris padomju armijā.

Padomju Savienības reģistros norādīts, ka viņa dēls 1941.gada 16.februārī piedzima Vjatskojā, nelielā ciemā Tālajos Austrumos.

Pēc kara Pektu kalna nometnes vieta esot aizaugusi ar mežiem, bet Kims Irsens esot to atpazinis vizītes laikā 1986.gadā. Viņš licis tur uzbūvēt trīs būdiņas, lai jaunākās paaudzes varētu mācīties "par mūsu valsti, ko viņš aizsargāja un atkaroja ar savām asinīm", klāsta gide.

"Visi mūsu cilvēki ļoti grib apciemot slepeno nometni," viņa uzsver.

Strādājošie parasti veic divas vai trīs dienas ilgu "svētceļojumu", bet skolnieki Pektu kalnā parasti pavada četras pilnas nedēļas. To laikā jāveic dažādi būvniecības un cita veida darbi.

"Ikvienam nepieciešams garīgais balsts," žurnālistiem saka 30 gadus vecs students, kurš pēc desmit gadu ilga dienesta Ziemeļkorejas bruņotajos spēkos pievērsies korejiešu literatūras studijām. "Mans ķermenis ir piepildīts ar Pektu kalna garu un spēku, tādēļ es varu uzticami kalpot līderim, pat ja man nāktos saberzt putekļos visus manus kaulus un miesu."

Ziemeļkorejieši parasti zvēr uzticību valdībai, kad runā ar ārvalstu žurnālistiem. Rietumu amatpersona, kurai ir plašas zināšanas par norisēm Korejas pussalā, norāda - daudzi tā patiešām domā.

Ziemeļkorejas valdības propaganda propaganda ir visur. "Līdz parastajam cilvēkam nenonāk nekas, kas apgāztu šo naratīvu," norāda amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.