Pirmie iespaidi: McLaren GT (2)

Kādā "ļoti jaukā" dienā, kad brīžiem debesis ar zemi iet kopā un lietu gāž kā ar spaiņiem, devos uz šo salonu. Nebija vēl būts, interesanti kaut vai tāpēc. Taču ne jau paskatīties uz McLaren automobiļiem, bet ar vienu no tiem, McLaren GT, izbraukt. Jā, tieši tā - izbraukt un nevis pa speciāli izvēlētu svaigi asfaltētas ielas posmu, bet pa ielām un ceļiem, kādi tie mums ir.

Šoreiz uz Rīgu bija atvesti divi McLaren GT, kas patlaban ir ne tikai jaunākais modelis ražotāja klāstā, bet arī praktiskākais un komfortablākais. Sākumā gan grūti salikt kopā šos jēdzienus ar zīmolu, kura ražotais modelis F1 deviņdesmitajos gados sasniedza 386 km/h un turpat desmit gadus bija planētas ātrākais auto. Tāpat ne kripatiņa no McLaren GT solītā komforta un praktiskuma nebija atrodami McLaren Formula 1 bolīdos, kas leģendārajam Airtonam Sennam atnesa viņa trīs izcīnītos čempiona titulus. 

McLaren GT ir ļoti tālu no tā visa un tomēr, tuvojoties šim auto pārņem sajūta, ka pirmo reizi esmu tiku tuvu Formula 1 un visam, kas ar to saistīts. Paceļot durvis un to izdarīt nemaz nav grūti, drīzāk pat praktiski, jo uz sāniem tās aizņem salīdzinoši maz vietas, bet milzīgais atvērums ir kā vārti uz paradīzi, ieraugi gluži parasta, sportiska auto salonu. Bet ar vairākām būtiskām atšķirībām.

Pirmkārt, ir jāsper solis pāri platam oglekļa šķiedras slieksnim, kas ir nozīmīga visas mašīnas konstrukcijas daļa, un otrkārt, augstums, kādā atrodas sēdeklis, ir apmēram starp celi un potīti, tuvāk potītei.

Patiesībā jau nav nemaz tik slikti, nedaudz izveicības un tu jau sēdi stingri konturētā sēdeklī un ar stūri deguna galā. Ja mugurā krika un bikšu vietā minisvārki, tad gan būs grūtāk.

Lai vai kā, GT kokpits ir kā sporta mašīnai pienākas - kompakts, viss ir pa rokai. Atšķirībā no masveidā ražotajiem auto, te nav multifunkciju stūres. Tās vienīgā funkcija ir pēc pilota vēlmes mainīt mašīnas braukšanas virzienu. Visi svarīgākie slēdži, gan grozāmi, gan nospiežami, atrodas viduskonsolē. Tā ir sarkana dzinēja iedarbināšanas poga, divas nelielas ripas, ar kurām mainīt stūres, dzinēja, pārnesumkārbas, balstiekārtas iestatījumus, podziņa ar kuru aktivizēt vai deaktivēt atsevišķas sistēmas, poga Launch, kuras nozīmi var nojaust, bet izmēģināt nesanāca, un vēl daži slēdži ar simboliem D, N un R. P šajā mašīnā nav, tāpat kā tradicionālās ātrumpārslēga sviras, jo auto pats zina, kad ir noparkots, bet zibenīgo 7 pakāpju divsajūgu automātu pārvalda metāliski pārslēgi aiz stūres. Pie tam būtiski, ka gan + gan - strādā abos virzienos, tādēļ manuālas braukšanas cienītājs droši varēs braukt ar kafijas krūzi rokā.

Kad atrastas sēdekļa regulēšanas podziņas, kas atrodas otrā pusē nevis pie durvīm, un "uz aklo" saspaidītas tā, lai sēdēt būtu ērti un pareizi, iepazīšanās brauciens var sākties. Pie gabarītiem nav jāpierod, tos jūt uzreiz, pie keramiskajām bremzēm gan, jo pedālis sākumā ir tik mīksts, it kā to spiestu sviestā, bet auto īsti negrib stāties pat no 10 km/h. Vēlāk gan kļūst labāk.

Pirmie metri pēc izbraukšanas uz K.Ulmaņa gatves raisa bažas, jo bedres un iegrimuši aku vāki seko viena otrai. Bet tavu pārsteigumu - automobiļa adaptīvā balstiekārta braucienu padara tādu, it kā sēdētu pie golfa stūres. Arī īsi pirms brauciena beigām pārvaramais K.Ulmaņa gatves remonta posms ar asfalta salaiduma vietām un sekojošās dziļās rises ir tīrais nieks, un tas tādēļ, ka GT modelim klīrenss ir nedaudz augstāks kā pārējiem McLaren. Ja nu tomēr ikdienā jābrauc pāri neganti augstiem ātrumvaļņiem, tad McLaren piedāvā atsevišķi pasūtīt hidraulisku priekšējās daļas pacelšanas sistēmu. Bet citādā ziņā, jā, šis auto Rīgas nebaidās. Un svarīgākais, ka braukt ar to ir tikpat viegli kā ar parastu hečbeku, tikai redzamība uz priekšu ir krietni vien labāka, jo, tā kā automobiļa konstrukcijas pamata elements ir 70 kilogramus smags oglekļa šķiedras monokoks, vējstikla apakšējā mala atrodas ļoti zemu un arī priekšējais pārsegs netraucē, jo motors taču atrodas aizmugurē. Ja godīgi, tad pārsteidzoša bija arī labā redzamība visos virzienos un šis apstāklis apvienojumā ar balstiekārtas īpašībām un braukšanas vieglumu, GT pat padara par labu ikdienas auto. Ja nu vienīgi tie bagāžnieki varēja būt lielāki, taču trim standarta lidmašīnas koferiem un dažādiem sīkumiem vietas būs gana, un arī par telefona un maciņa nolikšanu ir padomāts.

McLaren GT (Grand Tourer) ir būvēts kā auto ērtiem, tāliem braucieniem. Ticu, ka tie ir iespējami, jo auto nudien ir komfortabls. Un tomēr, ģenētiski pat GT ir supermašīna. Mums uz ceļiem ir zināmi ierobežojumi, kas auto potenciālu liedz izbaudīt, taču nedaudz gan atļāvos nomēģināt, uz ko ir spējīgs starp asīm iebūvētais 4 litru V8 motors ar diviem patīkami šņācošiem turbo kompresoriem. 620 ZS un 630 Nm ir motora galvenie parametri. Šīs vērtības dzinējs palīdz sasniegt ļoti ātri, jo tam patīk griezties - pat nenospiežot akseleratoru līdz galam, tahometra stabiņš faktiski momentā jau ir aizslīdējis līdz 7000 apgriezienu atzīmei.

Spēj tik slēgt pārnesumus un brīnīties par cipariem spidometrā, kas gan vairāk izskatās pēc hronometra vai laika atskaites līdz brīdim, kad tiks atņemtas tiesības un piestādīts pamatīgs rēķins.

Oficiāli GT spēj 100 km/h sasniegt 3,2 sekundēs un maksimāli attīsta 326 km/h, bet to, ja maksimāli atļauti ir 90 km/h, pārbaudīt nevar. To citreiz un citur, kur var vairāk izbaudīt arī mašīnas vadāmību, jo cik nu pirmajā braucienā varēja pārliecināties, ar to viss ir labākajā kārtībā. Un visbeidzot, cik tad šāds auto maksā? Tie ir aptuveni 180 tūkstoši eiro bez nodokļiem bāzes versijā. Izvēloties dažādas papildus opcijas summa var būt arī divas reizes augstāka. Vai pat vēl augstāka.