Kā tas brauc?

"Lielais" XC jeb V90 Cross Country pēc pirmās iepazīšanās atstāja pretrunīgu iespaidu. Skaidrs, ka šķirnes izcilība ir saglabāta, taču varēja vēlēties mazāk asu balstiekārtas reakciju uz koku saknēm un tamlīdzīgiem nestandrata šķēršļiem. Laika gaitā noskaidrojās, ka lielā kuģa gaitas komforts stipri atkarīgs no riteņu izmēra, jo pat īpaši paaugstinātajai versijai izgatavotā balstiekārta ne vienmēr spēja kompensēt t.s. neatsperoto masu. V60 XC šāda atruna vairs nav nepieciešama.

Pirmais, ko pārbaudīju, ticis nost no asfalta - vai Cross Country spēj lidot pa meža stigu, nievīgi ignorējot rises, bedres un izskalojumus, tieši tāpat, kā to spēja (un vēl arvien spēj V70 XC). Var. Pieņemu, ka tas ir V60 izturīgās virsbūves un pakaļējo kompozītatsperu nopelns, bet Cross Country gandrīz pārdabiskā spēja ieturēt uzņemto virzienu, lai kas atrastos zem riteņiem progresē pieaugot ātrumam, līdz pat brīdim, kad tu satrūksties no tā, cik daudz ar šo automašīnu var atļauties. Angliski tādas automašīnas apzīmē ar terminu, kam latviešu valodā trūkst precīza analoga - surefooted.

Atpakaļ uz ielas, - un tas atkal ir tikai viens liels, drošs, izskatīgs Volvo. Tagad, ja ir vēlēšanās, var parotaļāties ar Pilot Assist vai citiem moderno Volvo gadžetiem. Man tādas vēlēšanās nav, jo es īsto Cross Country jau atklāju tur, mežā.