Dārza sagatavošana rudenim sešos soļos

Augu ieziemošanas labā prakse

Mūsu platuma grādos ieziemošana ir nepieciešama virknei ziedošo dārza augu un krūmu, piemēram, hortenzijām Macrophylla, krizantēmām, lavandām un arī rozēm. Visi rožu stādu veidi, izņemot parka rozes, Latvijas laikapstākļos tiek pakļauti apsalšanai. Tomēr par skaistajiem, ziedošajiem dārza augiem rūpēties nav sarežģīti.

Ziedošo augu apsegšanu veic tikai tad, kad āra temperatūra vairākas dienas pēc kārtas gan naktī, gan dienā ir bijusi zemāka par - 2 grādiem.

Auga saknes apsedz ar sausu, ieziemošanai paredzētu kūdru vai ar vidēji smalku priežu mulču. Auga vainaga daļu pilnībā pārsedz ar agroplēvi, ko var iegādāties saimniecības preču veikalos.

Ja ziedošajiem krūmiem nepieciešama pastiprināta aizsardzība pret aukstumu, tad ogu krūmiem – piemēram, krūmmellenēm vai kazenēm – pietiek uz saknēm uzbērt aptuveni 2-5 cm biezu kūdras vai mulčas slāni. Izņēmums ir vīnogas, tās noteikti nepieciešams rūpīgi apsegt arī ar agroplēvi.

Tulpes, begonijas, garšaugu sīpoli un gumi slikti panes mūsu ziemu un var to neizturēt. Tāpēc tie ir jāsagatavo pārziemošanai telpās.

Garšaugus var droši stādīt podiņos un ienest pa ziemu virtuvē. Sīpolu augiem ir jāziemo tumšā telpā un zemā temperatūrā, kas nav zemāka par nulli, tādēļ sīpolaugu uzglabāšanai īpaši piemērots būs vēss un sauss pagrabs.

Mēslo augus rudenī ar piesardzību

Lai augi būtu veselīgāki un skaistāki, tos jābeidz mēslot mēnesi pirms rudens salnām. Šajā gadalaikā augiem pamatā nepieciešams kālijs, jo tas palielina augu spēju izdzīvot ziemas salā. Savukārt slāpekļa daudzumam, mēslojot rudenī, ir jābūt samazinātam, vai labāk to nepievienot nemaz, jo tas veicina augu augšanu, kas aukstajā periodā nav nepieciešama. Jāņem vērā, ka vairumam dārza augu derēs kompleksais mēslojums, izņēmums ir augi, kam patīk skāba augsne, piemēram, rododendriem vai hortenzijām. Tiem jāiegādājas speciāls mēslojums, kas nesabojās augsnes pH līmeni.

Ar rudens mēslojumu jābūt uzmanīgiem. Šobrīd ir pēdējais brīdis, lai augus apgādātu ar tiem pārziemošanai nepieciešamajām barības vielām.

Turklāt, vajadzētu izvairīties no pārmēslošanas – rudenī mazāk ir labāk.

Dzīvžogu un krūmu griešana rudenī

Kad augļukokos joprojām ir lapas, bet visi augļi jau ir novākti, ir pienācis laiks tos nedaudz apgriezt. Vispirms aplūkojiet, kuri zari ir palikuši sausi. Tie ir jāizgriež. Pēc tam, jūs varēsiet labi izvērtēt, vai vēl ir nepieciešams apgriezt augļkokus, lai pēc tam zari augtu vēl kuplāki, ne tikai augtu garumā. Upeņu krūmiem zarus apgriež līdz pamatnei. Jāņogu un ērkšķogu krūmiem izgriež vājos un novecojušos zarus, atstājot spēcīgākos. Savukārt aveņu krūmu dzinumus rudenī nogriež līdz stumbram.

Rudens ir piemērots laiks otru reizi gadā apgriezt dzīvžoga krūmus.

Ja pavasarī, formas veidošanas nolūkos, krūmus griež izteiktāk jeb būtiski samazina to garumu, tad rudenī griešanu veic minimālāk, likvidējot vien nokaltušos un vietām strauji izaugušos zarus. Krūmu griešanu nekādā gadījumā nevajadzētu veikt mitrā vai lietainā dienā un pēc griešanas augus apstrādāt ar veikalos nopērkamo Leran vai citu dezinficējošu līdzekli. Vislabāk ir apskatīt laika prognozi – ja divas, trīs dienas sola sausu laiku, tad var veikt krūmu apgriešanu. Pirms griešanas dārza instrumentus ir ieteicams dezinficēt.

Koku un krūmu stumbri arī ir jāaizsargā, jo īpaši, ja jūs dzīvojat tuvu mežam.

Ziemā jūsu dārzu var apciemot zaķi, kam patīk nograuzt mizu, tāpēc koka stumbri ir jāaptin ar salmiem vai citiem materiāliem tā, lai zaķi netiek klāt mizai. 

Kaitēkļu un slimību apkarošana dārzā

Rudens ir labākais laiks, kad veikt dārzā augu apstrādi pret infekcijām. Ieteicams to darīt ar dārza preču veikalos nopērkamajiem fungicīdiem vai ar vara vai dzelzs sulfāta šķidrumu augiem, kuros vasarā manīta sēnīte vai iemitinājušies kaitēkļi.

Svarīgi apstrādāt ne tikai pašu augu, bet arī zemi tam apkārt.

Ja koku vai krūmu skārusi slimība vai kaitēkļi, ieteicams rūpīgi savākt šo augu nobirušās lapas un sadedzināt, lai samazinātu iespēju, ka kaitēkļi varētu pārziemot. Īpaši ieteicams neslinkot un savākt rudenī nokritušās lapas tad, ja dārzā aug kadiķi un bumbieri. Tieši rudens ir arī labākais laiks augļu koku stumbru kaļķošanai.

Iznīciniet nezāles

Tagad ir vislabākais laiks, kad cīnīties ar nezālēm. Iznīcināt nezāles var ar ķimikālijām, kas ir paredzētas tieši nezāļu iznīcināšanai, vai darīt to manuāli, piemēram, ja esat nolēmis cīnīties ar nezālēm, kas aug bruģa vai flīžu starpās, izmantojiet augstspiediena mazgāšanas aparātu.

Sakārtojiet siltumnīcu

Kad siltumnīcā tomāti, gurķi, pipari un citi siltumu mīlošie augi ir novākti, pirmais, kas jums ir jāizdara – ir jāizrauj un jāiznes visi augu stiebri. Siltumnīcas augsne tiek laistīta visu vasaru, tāpēc siltumnīcas daļa pie apakšas ir noteikti nošļakstīta ar zemi un dubļiem.

Izmantojot augstspiediena mazgāšanas ierīci un nomazgā siltumnīcu gan no iekšpuses, gan no ārpuses.

Kad siltumnīca ir tīra, pienācis laiks parūpēties par tās augsni. Visa siltumnīcas augsne ir jāuzrok, augu saknes, kas vēl ir palikušas augsnē, ir jāizņem. To visvieglāk ir izdarīt ar metāla grābekli. Kad rakšanas darbi ir pabeigti, augsnē ir jāiestrādā mēslojums, kam ir ilgstoša iedarbība. Tas nodrošinās to, ka nākamgad augsne atkal būs auglīga.

Ir ieteicams atcerēties, kur šogad auga gurķi un kur tomāti, varbūt nākamgad ir vērts samainīt tos vietām.

Tādā veidā minerālvielas, kas atrodas augsnē, tiks patērētas mazāk. Pēc augsnes apstrādes, jūsu siltumnīca ir gatava pārziemošanai. Pirms tās aizvēršanas, ieteicams siltumnīcu dezinficēt ar sēru, bordo maisījumu vai tīro vara sulfātu. Dažreiz iekšpusē krājas kondensāts, bet tas tikai uzlabo trūdēšanas procesus, tādējādi palīdzot minerālvielām no mēslojuma vai komposta iekļūt pašā augsnē.