/nginx/o/2019/09/23/12586135t1h9a79.jpg)
Bijušā Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera intervijā "Bloomberg" izteiktā frāze "nasing spešal" ir kļuvusi teju par daļu no mūsdienu latviešu folkloras. Ir lietas, kas vairāk nekā desmit gadu laikā nemainās - ar lauzītā angļu valodā sniegtām runām "paspīdējuši" gan bijušie prezidenti Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis, gan tagad arī labklājības ministre Ramona Petraviča.
Petraviča 5.septembrī uzstājās 3.Budapeštas Demogrāfijas forumā, kurā neilgi pirms tam runu teica Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Runātāju vidū bija arī Čehijas premjers Andrejs Babišs un Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs.
Video no Petravičas runas konferencē dzirdams, kā ministre monotoni, lauzītā angļu valodā un ar neatbilstošām pauzēm nolasa sakāmo, dažkārt ar grūtībām izrunājot vārdus.
Žanra klasika, protams, ir Slaktera 2008.gada intervija raidorganizācijai "Bloomberg".
Angļu valodas nezināšanas problēma turpināja vajāt Latvijas valstsvīrus arī vēlāk. 2011.gadā toreizējais Latvijas prezidents Andris Bērziņš izpelnījās nopēlumu par uzrunu ANO Ģenerālās Asamblejas 66.sesijas atklāšanā, jo monotoni lasīja no lapas, nepareizi izrunājot vārdus un vairākas reizes pārsakoties.
Savukārt 2017.gadā Bērziņa pēctecis amatā Raimonds Vējonis līdzīgi izcēlās ANO Ģenerālās Asamblejas vispārējās debatēs, kur valsti pārstāvēja lauzītā angļu valodā un ar grūtībām izrunājot sarežģītākos vārdus.
Vējonim vislielākās problēmas sagādāja vārda multilateralism izrunāšana. Tas ir diplomātisks jēdziens, ar ko apzīmē sadarbību starp vairākām valstīm.
Šādu gadījumu kuplais skaits liek uzdot jautājumu - kāpēc amatiem, kuros Latvija jāpārstāv starptautiskās sabiedrības priekšā, tiek virzīti cilvēki, kuri nav pietiekami augstā līmenī apguvuši svešvalodu? Latvijas valstsvīri un valstssievas ir tie, kuri pārstāv Latviju ārvalstīs un veido valsts tēlu pasaulē.
Petraviča uzstājās vienā pasākumā ar Centrāleiropas līderiem, savukārt Bērziņš un Vējonis paspēja izblamēties visas ANO Ģenerālās asamblejas priekšā. Vai adekvātām svešvalodu zināšanām nevajadzētu būt obligātai amata prasībai valsts augstākajām amatpersonām, nevis retumam?
Augstāko valsts pārstāvju valodas zināšanu trūkums arī liek aizdomāties, kā (un vai) viņi spēj dibināt personīgos kontaktus ar kolēģiem Eiropas Savienības (ES) valstīs, kur angļu valoda ir būtiska, lai izskaidrotu Latvijas pozīciju un varētu vienoties vai arī paust atšķirīgu viedokli.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)