LBAS: Iecere samazināt bezdarbnieku pabalstus darbiniekam nozīmēs mazāku pensiju nākotnē

Vērtējot labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) paziņojumu par bezdarbnieku pabalsta apjoma un termiņa samazināšanu, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda, ka "tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari"

Viņš norādīja, ka ar šādu ieceri nav ievērots spēkā esošais likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kā arī pēkšņi divi miljoni no sociālā budžeta tiek "pārlikti" uz pamatbudžetu. Turklāt, kā uzskata Baldzēns, darbinieki, kuri šobrīd apzinīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiek nostādīti ķīlnieku situācijā, tostarp tiek dots signāls - nemaksājiet, jo valstij nevar ticēt.

LBAS esot neizpratnē par šādu paziņojumu izskanēšanu pirms tie apspriesti ar sociālajiem partneriem. "Tā ir pilnīgi nepieņemama prakse - nekonsultēties ar sociālajiem partneriem, arodbiedrībām, īpaši jautājumos, kas skar darbinieku pamatintereses," sacīja Baldzēns.

Viņš uzsvēra, ka, iespējams, bezdarbnieku pabalsts varētu būt piešķirts uz īsāku laiku, bet tam noteikti jābūt tādā pašā finansiālajā apmērā, kas atbilst jau veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Turklāt, ja tiešām valdība izšķiras par bezdarbnieku pabalsta termiņa saīsināšanu, tad nepieciešams pārejas periods vismaz 14 mēnešu apmērā, piebilda LBAS vadītājs.

Pēc LBAS pārstāvju paustā, ka bezdarbnieku pabalsta samazināšana darbiniekam nozīmē arī mazākas pensijas nākotnē, par ko gan LM nerunājot. Turklāt nav izsvērti Satversmes tiesas riski, piebilda Baldzēns.

LETA jau ziņoja, ka no nākamā gada bezdarbnieka pabalstu paredzēts izmaksāt astoņus, nevis deviņus mēnešus, turklāt arī mazākā apmērā, tādējādi ietaupot 12 miljonus eiro.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) paziņojusi, ka pirmos divus mēnešus pabalstu paredzēts izmaksāt 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus - 75%, nākamos divus - 50%, bet pēdējos divus - 45% apmērā.

Piešķiramo bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam. Šobrīd visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no darba stāža, pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs - 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmērā. 

Ietaupījumu, kas tiks iegūts no bezdarbnieka pabalsta izmaksas laika un apmēra samazināšanas, plānots novirzīt pensiju, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai personām ar invaliditāti, aģentūrai LETA skaidroja labklājības ministre.

Viņa norādīja, ka apmēram desmit miljoni eiro papildu finansējuma tiks novirzīti minimālo ienākumu palielināšanai. Piemēram, nākamgad plānots palielināt atbalstu minimālo pensiju saņēmējiem, paaugstinot minimālo valsts pensiju aprēķinu bāzi no 64 līdz 80 eiro. Tāpat līdz 80 eiro iecerēts palielināt sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti un invaliditātes pensijas.