Bezdarba pabalsti: saplēstais "drošības spilvens" (23)

Pēc Allika domām, šīs izmaiņas nav tik būtiskas, lai runātu par sociālo iemaksu pārskatīšanu. Turklāt izmaiņām vajadzētu motivēt bezdarbniekus izmantot valsts sniegtos atbalsta pasākumus, lai celtu savu konkurētspēju vai kvalifikāciju, un tādējādi pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū.

Tāpat Alliks atzīmēja, ka FM sākotnēji piedāvātais risinājums paredzēja vēl straujāku pabalsta samazinājumu.

Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, lai arī neiebilst risinājumam pēc būtības, šaubās, vai šis ir pareizais laiks, kad pabalstu samazināt.

Viņš norāda, ka patlaban visā pasaulē ir vērojamas ekonomikas “bremzēšanas” pazīmes. Lai arī Latvijas ekonomiskai izaugsmei ir krietni labāki rādītāji, nekā virknei citu valstu, tomēr pasaules globālās problēmas, pēc Vilerta domām, agri vai vēlu skars arī Latviju.

“Un šajā brīdī, kad tas notiek, bezdarba pabalsts darbojas kā drošības spilvens. Tas ir ne tikai tiem cilvēkiem, kas ekonomikai bremzējoties zaudē darbu, kas viņiem saglabā nosacīto pirktspēju, bet arī ekonomikai kopumā tas palīdz, jo tas cilvēkiem rada to drošības spilvenu.

Viņi var nomaksāt rēķinus, atļauties paēst, visu, kas nodrošina to pieprasījumu pēc uzņēmumu ražotās produkcijas un sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidroja ekonomists.

Cits diskusijas dalībnieks, partijas “Progresīvie” valdes loceklis Viesturs Kleinbergs norādīja, ka šis ir vismazsāpīgākais risinājums, kā palielināt fiskālo telpu. Tomēr tas nav labs signāls sabiedrībai.

“Tas ir nepareizs signāls kopumā cilvēkiem, kuri piedalās sociālas apdrošināšanas sistēmā. Par to, ka nu viņiem var vienā dienā pateikt: “Eu, nē, tagad mums būs 12 miljoni jādabū, un tāpēc mēs samazinām šo te.” Nu šodien tie būs bezdarba pabalsti, kas būs nākamais?” retoriski jautāja Kleinbergs.

“Valdībai būtu jādod vel nepārprotamāks signāls, ka sistēma valstī ir stabila. Respektīvi, ka viņa nevar strauji mainīties, un nodokļi vai pakalpojumi, kas tiek saņemti par nodokļiem, nu pēkšņi uz rītdienu atkal nemainīsies,” uzsvēra Kleinbergs.

Nauda, kas iegūta no bezdarbnieku pabalstu samazināšanas, netiks tiešā viedā novirzīta citām ministrijas iniciatīvām. Taču, ņemot vēra, ka ministrijai būs vairāk pārdalāmās naudas, nākamgad tiks palielinātas gan minimālās vecuma, gan minimālās invaliditātes pensijas. 10 miljoni eiro tiks izmantoti sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai līdz 80 līdzšinējo 64 eiro vietā, un līdz 122 eiro, ja persona ir ar invaliditāti kopš bērnības, diskusijas laikā norādīja LM valsts sekretārs Ingus Alliks.

Patlaban priekšlikums par bezdarbnieka pabalsta apmēra un termiņa samazināšanu atrodas saskaņošanā Finanšu un Tieslietu ministrijā, bet trešdien likumprojekts nonāks uz valdības galda, pauda Alliks.

Par pensiju indeksāciju, iespējamo krīzi un efektīvu cīņu pret nabadzību

Pensiju indeksācijai šogad un nākamgad kopumā tiks novirzīti apmēram 200 miljoni eiro.

“Tas efekts būs dažāds, robežās no 10 līdz 30 eiro pāri, jo pensijas ir dažādu apmēru, un indeksācijas apmērs nav vienāds visām pensijām.

Tas ir procents no tavas pensijas, un šis procents, savukārt, ir atkarīgs no inflācijas un no cilvēka darba stāža. Tad tiek piemērota šīs algas pieauguma indeksa daļa,” skaidroja LM valsts sekretārs Alliks.

Vienlaikus Kleinbergs uzskata, ka vajag straujāk celt minimālās pensijas. Tikai tam pietrūkst politiskās gribas.

“Ja mēs runājam par to pašu sociālās apdrošināšanas budžetu, es saku: ja pirms diviem gadiem tas pats Reirs, kurš tagad ir finanšu ministrs, toreiz kā labklājības ministrs stāstīja presē, ka viss, sociālās apdrošināšanas budžets būs ar bankrotu jau 2019.gadā, un šobrīd mēs runājam, ka sociālās apdrošināšanas budžets tiek pārpildīts, tad mēs šos jautājumus, kas attiecas uz pensiju, varētu risināt bišķi savādāk. Politiskā griba ir vajadzīga,” norādīja viņš.

Saistībā ar bezdarbnieka pabalsta samazināšanu, publiski izskan viedokļi, ka tas, iespējams, liecinot par tuvojošos ekonomikas krīzi.

Krīzes iespēju Vilerts vērtē kā relatīvi zemu. Bet vienlaikus eksperts norāda:

“Teiksim tā, vasara Latvijas ekonomikā ir beigusies.”

Kā sacīja Vilerts, lai arī ārējais pieprasījums pēc Latvijā ražotās produkcijas mazinās, pasauli satricina tirdzniecības kari un tuvojas Brexit, tas nenozīmē, ka tuvākajā laikā sāksies krīze. Naudas meklēšana valsts budžeta veidošanas laikā, pēc viņa domām, ir pilnīgi nesaistīts jautājums ar ekonomiskā cikla stadijām.

Pēc Kleinberga domām, sociālās nevienlīdzības problēma valstī šobrīd netiek risināta efektīvi. Viņš uzskata, ka nav politiskās gribas, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību vismazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Viņaprāt, jāatslogo no nodokļiem mazo algu saņēmēji un to darba devēji.

Diskusijas beigās Kleinbergs atzīmēja, ka nabadzības mazināšana valstī ir jāizvirza kā valdības prioritāte.

Savukārt, saskaņā ar ekonomista Vilerta teikto, valdībai ir jāizvēlas efektīvākie risinājumi prioritāšu īstenošanai. Kā piemērus viņš minēja minimālās pensijas paaugstināšanu vai garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanu.