Pasaules līderi sanākuši Ņujorkā: četri iemesli, kāpēc tam pievērst uzmanību (26)

Zīmīgi ir tas, ka dienu pirms savas uzstāšanās Tunberga arī vadīja Ņujorkas klimata pārmaiņu protestu, kas piesaistīja plašu mediju uzmanību. Līdzīgi protesti notika arī citās pilsētās visā pasaulē. Visbeidzot, 23. septembrī Tūnberga ar savu runu pagodināja jau augstāk minēto samitu.

Ņemot vērā, ka planētas vidējā temperatūra paaugstinās un mēs arvien pietuvojamies slieksnim, kad zemeslodes sasilšanu vairs nevarēsim novērst, jebkurai šāda tipa starptautiska vēriena sanāksmei ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību.

Iemesls Nr. 2: ASV un Irānas iespējamā tikšanās

Par salīdzinoši lielu pasākuma intrigu ir izvērties jautājums par ASV prezidenta Donalda Trampa un Irānas līdera Hasana Rohani tikšanos. G7 samita izskaņā Francijas pilsētā Biaricā Tramps paziņoja, ka potenciāli būtu gatavs Rohani satikt. Līdzīgu retoriku iepriekš bija paudis arī pats Rohani. Tomēr jau neilgi pēc Biaricas starmešu nodzišanas Irānas prezidents paziņoja, ka ar Trampu netiksies līdz ASV piemēroto sankciju atcelšanai. Abas puses arī medijiem ir vairākas reizes apstiprinājušas, ka tikšanās ANO Ģenerālās asamblejas vispārējo debašu ietvaros pagaidām nav ieplānota. Turklāt abu valstu attiecībās pagaidām valda salīdzinoši saspringts klimats. Piemēram, pagājušajā nedēļā notika uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai un ASV tajā jau ir paspējusi vainot tieši Irānu. Tāpat vēl piektdien Vašingtona piemēroja jaunas sankcijas Irānas Centrālajai bankai.

Tomēr šie apstākļi nav apklusinājuši mediju telpā valdošās spekulācijas. Svētdien Tramps paziņoja, ka viņa tikšanās ar Irānas līderi nav izslēgta un plānu trūkums nenozīmē, ka dialogs beigu beigās nevarētu notikt,

ziņo Al Jazeera.

Medijs arī norāda uz to, ka CNN žurnāliste Kristiāna Amanpūra esot rakstījusi tviterī, ka Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs viņas intervijā apgalvojis, ka esot gatavs Trampu satikt ar sekojošu nosacījumu: ASV jādemonstrē gatavību piemērot sankciju atvieglojumus apmaiņā pret pastāvīgu Irānas kodolobjektu novērošanu.

Ja šāda augsta līmeņa tikšanās patiešām notiks, tad tas varētu kļūt par pirmo iedīgli saspīlējuma mazināšanai Tuvo Austrumu reģionā. Pēdējā laikā tas ir jau ir paspējis pietuvoties sāpju slieksnim un izraisīt spekulācijas par iespējamu karu.

Iemesls Nr. 3: Makrona nākamais mēģinājums parādīt sevi kā Eiropas līderi

Augstāk minētie klimata un Irānas jautājumi ir ļoti svarīgi arī Francijas prezidentam Emanuēlam Makronam, kurš jau G7 samita ietvaros centās spēlēt Eiropas līdera lomu. Politiķis izmanto situāciju, kad Lielbritānija gatavojas no Eiropas Savienības izstāties un Vācijas kanclere Angela Merkele grasās pamest savu amatu, lai nostādītu Franciju globālo notikumu epicentrā.

Tieši Makrons Biaricā tikās gan ar Irānas, gan arī ASV pusēm un ļoti iespējams, ka viņš varētu gribēt mēģinājumus mazināt saspīlējumu turpināt arī Ņujorkā. Tomēr ir maz ticams, ka viņam izdosies pierunāt Rohani un Trampu sēsties pie sarunu galda bez konkrētiem soļiem saspringuma mazināšanai. Šiem soļiem, savukārt, būtu jānāk tikai no ASV vai Irānas puses.

Tāpat ir domājams, ka Francija aktīvi iesaistīsies diskusijās par klimata jautājumiem un dažādiem konfliktiem pasaulē.

Par to liek domāt fakts, ka jau Biaricā Makrons par G7 samita fokusu pasludināja ugunsgrēkus Amazones lietusmežos un iestājās par ekonomiskās palīdzības piešķiršanu Brazīlijai. Tāpat viņš centās panākt jaunu Normandijas formāta tikšanos Ukrainas konflikta jautājumā un progresu Lībijas pilsoņu kara atrisināšanā.

Nenoliedzami, ka Francijas ārpolitiskā aktivitāte var atstāt ietekmi arī uz Latviju. Galu galā, mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts un spēka līdzsvara izmaiņas šajā organizācijā var likt pielāgot atsevišķas nostājas.

Iemesls Nr. 4: Diskusijas par «Brexit» jautājumu

Neskatoties uz to, ka vēl pirms nedēļas Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka panākt «Brexit» vienošanos ir iespējams, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pirms došanās uz Ģenerālo Asambleju paziņoja, ka uz būtisku izrāvienu var necerēt.

Tomēr, neskatoties uz šo pesimistisko nostāju, Džonsonam ir paredzēta tikšanās gan ar Īrijas premjerministru Leo Varadkaru, gan ar Eiropas Padomes prezidentu Donaldu Tusku, gan arī citiem Eiropas Savienības valstu līderiem. Šā iemesla dēļ, varētu būt interesanti vismaz pavērot šo sarunu iznākumu. Tajos potenciāli varētu izkristalizēties kādi mikroskopiski iespēju logi iesaistīto pušu pozīcijās. Pie tiem tad varētu aktīvāk strādāt. Ja arī šāds scenārijs nepiepildīsies, tad vismaz varēsim jau atkal secināt, ka Lielbritānija no ES izstāsies bez vienošanās.

«Brexit» jautājumi mums ir nozīmīgi gan saistībā ar ievērojamo Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu skaitu, gan saistībā ar globālās ekonomikas attīstību kopumā. Nedienas tajā var bīstami atspēlēties arī uz Latvijas iedzīvotāju labklājību.