Visiem ir zināms, ka Aleksandrs Grīns ir viens no spēcīgākajiem un talantīgākajiem latviešu romānistiem, īpaši vēsturisko romānu žanrā, ko Latvijas literatūrā viņš pats arī aizsāka, tomēr, viņa darbi, to skaitā “Dvēseļu putenis”, kas 8. novembrī piedzīvoja ekranizācijas pirmizrādi, ir balstīti uz paša piedzīvoto Latvijas armijas rindās. Pirms ķerties pie grāmatas vai doties uz kinoteātri baudīt filmu, kuras aizkadrus var vērot LMT mājas viedtelevīzijā, ir vērts iepazīties ar paša Aleksandra Grīna kara gaitās piedzīvoto.
Kā rakstīts vēsturiski informatīvajā vietnē, kas veltīta latviešu strēlniekiem un filmā, un Aleksandra Grīna romānā “Dvēseļu putenis” atspoguļotajiem notikumiem, Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs) ir dzimis 1895. gada 15. augustā (dažkārt minēts arī 16. augusts) Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta „Ziediņu” mājās. Viņa tēvs bija saimnieks vārdā Jēkabs, bet māte – Anna Svilumbērza. No mātes puses Jēkabs Grīns bija attāls Jāņa Akuratera radinieks. Divus gadus pēc „Dvēseļu puteņa” autora dzimšanas mira viņa dvīņubrālis Mārtiņš. Jēkabam bija vēl piecus gadus vecāks brālis Jānis. Mājās ģimene runājusi sēliskā izloksnē. Bērnību Jēkabs pavadīja cītīgi lasot mācību grāmatas un daudzkārt pārlasot Bībeli, kā arī rotaļājoties ar savu melno suni Pakānu.
NOSKATIES ILGI TAPUŠĀS VĒSTURISKĀS FILMAS "DVĒSEĻU PUTENIS" OFICIĀLO RULLĪTI:
J. Grīns skolas gaitas uzsāka Mužagala skolā 1904. gadā, tās turpinot Jēkabpils tirdzniecības skolā. 1910. gadā viņu no šīs skolas izslēdza un nākamajā gadā viņš iestājās Rūjienas proģimnāzijas pēdējā klasē. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas viņam neizdodas iestāties Valkas reālskolā, bet viņu tomēr uzņem Cēsīs. Cēsu reālskolā viņš mācījās līdz 1914. gada pavasarim. Šeit viņa brālis Jānis ir skolotājs. Skolas direktors ir L. Ausējs. Jēkaba tuvākais skolas biedrs bija vēlākais pulkvedis Edvīns Mednis. Pēc skolas pabeigšanas Jēkabs mācās latīņu valodu, lai iestātos universitātē. Tomēr viņa plānus izjauc karš.