Jelgavas pilī augstu franču viesu klātbūtnē atklās Francijas karalim Luijam XVIII veltītu piemiņas plāksni (1)

Burbonu karaliskās dinastijas institūts ir kultūras organizācija Francijā, kas dibināta 1973.gadā, un tā uzdevums ir atgādināt svarīgākos franču vēstures notikumus, Francijas karaļu un īpaši Burbona nama vēsturi, kā arī popularizēt franču vēsturiskās tradīcijas un mantojumu. Tāpat institūts organizē dažādus pasākumus, pieminot svarīgākos vēsturiskos notikumus, kas saistīti ar karalisko dinastiju.

Godinot vēsturiskos notikumus, kas vieno Latvijas un Francijas vēstures, institūts dāvinās LLU divas piemiņas plāksnes. Tās veltītas Francijas karalim Luijam XVIII un viņa priesterim Heinriham Esekam Edžvordam de Firmontam, kuri 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā dzīvoja Jelgavas pilī. Tādējādi kādreizējā Kuzemes un Zemgales hercogu mītnes vieta bijusi arī nākamā Francijas karaļa dzīvesvieta.

Janmere skaidroja, ka pirmo reizi nākamais Francijas karalis Luijs XVIII, Burbonu dinastijas pārstāvis, Jelgavā ieradās 1798. gada 20.martā, kad Lielās franču revolūcijas laikā 23 gadus bija spiests pavadīt emigrācijā. Toreizējais Krievijas imperators Pāvils I viņam piešķīra dzīvošanai Jelgavas pili, kurā līdz ar karali apmetās 200 personas - emigrējušais ministru kabinets, galms, gvarde un apkalpotāji.

Jelgavā karalis uzturējās līdz 1801.gada janvārim. Vēlāk viņš ar nākamā Krievijas imperatora Aleksandra I atbalstu atgriezās Jelgavā 1805.gadā un uzturējās pilī līdz 1807.gadam. Revolūcijas dēļ viņš nejutās drošs par savām izredzēm mantot troni un tolaik sevi dēvēja par Lilles grāfu. Tikai 1814.gadā Luijs XVIII kopā ar sabiedroto karaspēku, ko vadīja Aleksandrs I, iegāja Parīzē un ieguva Francijas troni.

Līdz ar karali kā Francijas karaliskajai ģimenei tuvu stāvoša persona Jelgavā 18.gadsimta beigās ieradās arī priesteris Heinrihs Eseks Edžvords de Firmonts. Par svarīgāko uzdevumu priesteris uzskatīja atbalstīt karali, un arī rūpējās par slimajiem un ievainotajiem Jelgavas pilī, kuras vienā daļā bija izvietotas kazarmas un kara hospitālis, stāstīja Janmere.

1807.gada 22. maijā, aprūpējot no Vācijas atvestos slimos franču karavīrus, priesteris saslima un nomira. Viņu apglabāja Jelgavas katoļu kapos, un Luijs XVIII veltīja viņam kapličā piemiņas plāksni, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies.

30.septembrī, Jelgavas pilī ierodoties Francijas delegācijai un Burbonu karaliskās dinastijas institūta prezidentam, viņa augstībai princim Čārlzam-Emanuelam de Baufremontam un viņas augstībai princesei Ingrīdai de Frankopanai, LLU rektore Irina Pilvere organizē svinīgo pieņemšanu, kam plkst.11.30 sekos kopīga fotografēšanās Jelgavas pils pagalmā.

Savukārt plkst.12 plānota abu piemiņas plākšņu atklāšana Jelgavas pils Dienvidu vārtos. Pēc atklāšanas Francijas viesiem būs iespēja iepazīties arī ar Rundāles pils ekspozīciju "Kurzemes hercogu kapenes" un Trīsvienības baznīcas torni Jelgavā.