Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

"Estonia" katastrofa: kas noticis pēdējā gada laikā? (2)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Postimees

1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā nogrima prāmis "Estonia", izdzēšot vairāk nekā 800 cilvēku dzīvības. Upuru vidū bija arī cilvēki no Latvijas.

Kopš lielākās pēckara katastrofas Eiropas ūdeņos ir pagājuši 25 gadi, taču nekas nav beidzies. Upuru tuvinieki joprojām cenšas panākt vainīgo saukšanu pie atbildības, bet prāmja nogrimšanas vietā konstatētas nesaskaņotas aktivitātes. Portāls TVNET atskatās uz to, kas pēdējā gada laikā noticis prāmja "Estonia" lietā.

Upuru tuvinieki sāpju naudu tā arī nesagaida

Prāmja "Estonia" katastrofā gāja bojā 852 cilvēki, lielākā daļa - no Zviedrijas un Igaunijas, kā arī Latvijas. Pārējie bojāgājušie bija no tādām valstīm kā Krievija, Somija, Norvēģija, Dānija, Vācija, Lietuva, Baltkrievija, Nīderlande, Ukraina un Lielbritānija.

Upuru tuvinieki un izdzīvojušie pasažieri, kopumā 1116 cilvēki, 20 gadu garumā cīnījās, lai tiesā tiktu izskatīta viņu prasība pret Vācijas kuģubūvētavu "Jos. L. Meyer Werft" un Francijas kompāniju "Bureau Veritas". Šī gada aprīlī prāva beidzot sākās Francijā, taču pēc dažiem mēnešiem prasības iesniedzēji piedzīvoja vilšanos - tiesa prasību noraidīja.

Prasības iesniedzējiem tiesā nav izdevies pierādīt "rupju vai apzinātu vainu", par ko atbildīga "Bureau Veritas" un/vai "Meyer Werft", teikts Nantēras tiesas paziņojumā.

No TVNET arhīva: Jauna lapa prāmja «Estonia» katastrofā: pirms 23 gadiem noklusētais

Viņi tiesā vēlējās pierādīt, ka prāmja priekšējās lūkas atvēršanas mehānisma konstrukcija bija bīstama, un pieprasīja atlīdzināt morālo kaitējumu vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā. Abi uzņēmumi, kuri bija atbildīgi par prāmja drošību, gadiem ilgi cīnījās pret lietas nonākšanu tiesā.

Taču tiesāšanās visdrīzāk turpināsies. Turpinās mēģinājumi juridiskā ceļā panākt, lai Igaunijas valdība lemj par nepieciešamību atsākt izmeklēšanu "Estonia" lietā.

Foto: Postimees

Ap "Estonia" nogrimšanas vietu siro aizdomīgs kuģis

Dažas dienas pirms "Estonia" bojāejas 25.gadadienas prāmja nogrimšanas vietā tika novērots kas aizdomīgs. Somijas robežsargi un krasta apsardzes darbinieki tur pamanīja Vācijas kuģi, kas, domājams, nolaida jūrā zemūdens robotu.

No TVNET arhīva: Prāmja "Estonia" bojāeja: notikumu hronoloģija

Kā vēsta Igaunijas raidorganizācija ERR, pirmdienas pēcpusdienā aizsargātajai zonai esot pietuvojies kuģis ar Vācijas karogu. Lai arī Somijas krasta apsardze deva pavēli pamest vietu, kuģis ar nosaukumu "Fritz Reuter" esot ielaidis jūras ūdeņos zemūdens robotu.

Medijos izskanējis, ka robots visdrīzāk nelikumīgi filmēja zem ūdens dusošo "Estonia" vraku. Ierīce zem ūdens pavadīja vairākas stundas un pēc tam tika iecelta atpakaļ kuģī "Fritz Reuter". Somu robežsargi ziņojuši par notikušo Vācijas pusei. Pēc viņu rīcībā esošajām ziņām, kuģī atradušies arī Zviedrijas pilsoņi.

Vēlāk atklājās, ka ierīci ūdenī palaida filmēšanas grupa no Norvēģijas, kas gatavo sešu sēriju dokumentālu filmu kanālam "Discovery".

No TVNET arhīva: "Estonia" bojāejas dienasgrāmatas: latvietis no 1024. kajītes

"Estonia" vraks guļ Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos, Somijas ekonomiskajā zonā. Par upuru atdusas vietas miera traucēšanu draud naudassods vai brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam. 

25 gadu laikā prāmja "Estonia" katastrofa nav aizmirsta un joprojām turpinās cīņa, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu tos pie atbildības.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu