ST ierosināta vēl viena lieta par spēku zaudējušām Enerģētikas likuma normām

Apstrīdētās Enerģētikas likuma normas bija spēkā līdz 2016.gada 7.martam, savukārt konkrēto Ministru kabineta (MK) normas bija spēkā līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Kā paredzēja minētā Enerģētikas likuma norma, ja energoapgādes komersants konstatē, ka enerģijas lietotājs ir pārkāpis MK noteikumus par dabasgāzes piegādi un lietošanu vai līgumu par dabasgāzes piegādi un tā rezultātā enerģijas lietotājam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, enerģijas lietotājs samaksā energoapgādes komersantam par izlietoto dabasgāzi, kā arī kompensāciju. Kārtību, kādā energoapgādes komersants nosaka faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu, kā arī kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, nosaka MK.

Savukārt apstrīdētajā MK noteikumu normā rakstīts - ja sistēmas operators konstatē šo noteikumu vai līguma pārkāpumu, kura dēļ lietotājam ir samazināts uzskaitītais dabasgāzes patēriņa apjoms vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, lietotājs samaksā sistēmas operatoram par izlietoto dabasgāzi, kā arī samaksā kompensāciju.

Tiesā skaidroja, ka lieta par normu atbilstību Satversmei ierosināta pēc diviem Augstākās tiesas (AT) pieteikumiem. Tās tiesvedībā ir divas civillietas, kurās celtas prasības par parāda piedziņu, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, un apelācijas instances tiesa šīs normas esot piemērojusi. 

Pieteikumu iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežo privātpersonas īpašuma tiesības. Turklāt tā uzskata, ka apstrīdētajā likuma normā ir nepamatoti noteikts neskaidrs deleģējums, bet apstrīdētā MK noteikumu norma pārkāpj likumdevēja piešķirto deleģējumu Ministru kabinetam.

Tāpat pieteikumu iesniedzēja norādījusi, ka neesot rodams pamats uzskatam, ka likumdevējs būtu vēlējies, lai par vieniem un tiem pašiem zaudējumiem tiktu maksāta kompensācija jeb atlīdzība divas reizes, vai arī tiktu noteikta sankcija, kura vairākas reizes pārsniedz atlīdzināmos zaudējumus ekonomiskā izpratnē. AT ieskatā, MK ar apstrīdētajām normām esot noteicis regulējumu, kas esot pretrunā Patērētāju tiesību aizsardzības likumam un ir neiederīgs Latvijas tiesību sistēmā.

Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētajās normās iekļautā personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi esot sasniedzami ar samērīgākiem līdzekļiem. Iespējamais labums, ko sabiedrība iegūst no apstrīdētajās normās noteiktā privātpersonas pamattiesību ierobežojuma, esot gāzes tarifu nepaaugstināšana. Tajā pašā laikā nesamērīgi lielo sankciju dēļ indivīdi varot zaudēt iespēju pilnvērtīgi piedalīties ekonomiskajā apritē. Līdz ar to labums, ko iegūst sabiedrība, neesot lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu.

ST ir uzaicinājusi Saeimu un MK līdz šī gada 25.novembrim iesniegt tiesā atbildes rakstus ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir šī gada nākamā gada 24.februāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Līdzīga lieta pēc kādas privātpersonas pieteikuma tika ierosināta jau šī gada vasarā.