Meņģelsone maldina par bezdarbnieka pabalstiem (18)

Vai pabalsts ir 100% no algas?

Patlaban sociāli apdrošinātam cilvēkam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu kopumā deviņus mēnešus – tie sadalīti trīs posmos pa trim mēnešiem, un katrā nākamajā pabalsta apmērs ir mazāks. “Pirmajā ir 100, pēc tam ir 75, pēc tam ir 50% no iepriekšējo iemaksu algas,” sacīja Meņģelsone.

LDDK ģenerāldirektores minētais procentuālais sadalījums ir pareizs, taču apgalvojums par tā apmēru ir aplams. No viņas teiktā izriet, ka cilvēks pirmajos trīs mēnešos bezdarbnieka statusā var saņemt tādu pašu summu, kāda bijusi viņa alga, taču tā nav.

Bezdarbnieka pabalstu aprēķina, ņemot vērā apdrošināšanas jeb oficiāli strādātā darba stāžu. Ja strādāti 30 gadi un vairāk, pabalsts ir 65% no vidējās iemaksu algas jeb tā, ko cilvēks saņēmis “uz papīra”. Taču tad, ja strādāts viens līdz deviņi gadi, pabalsta apmērs ir tikai 50%. Tas nozīmē, ka cilvēkam ar darba stāžu līdz 9 gadiem un vidējo algu 600 eiro “uz papīra” (jeb 462 eiro uz rokas, ja nav apgādājamo), pirmos trīs mēnešus pienākas tikai 300 eiro liels pabalsts. Savukārt pēdējos trijos – vairs tikai 150 eiro mēnesī. Cilvēkam ar 600 eiro “uz papīra” un stāžu, kas lielāks par 30 gadiem – attiecīgi 390 eiro mēnesī sākumā un 195 eiro mēnesī beigās.

Vai krīzes laikā pabalstu maksāja gadu?

“Savukārt, ja apdrošināšana ieilgst jau tuvu gadam, un atceramies, krīzes laikā šis tiešām bija gads, tad rodas tās konsekvences, kad saka – piezvani man pēc kādiem četriem mēnešiem, varbūt es būšu gatavs runāt. Nav ieinteresēti iet atpakaļ darba tirgū,” tā, kritizējot pārāk ilgu pabalstu izmaksas periodu, sacīja Meņģelsone. Vēlāk raidījuma laikā viņa arī teica, ka pirms krīzes pabalstu izmaksas periods bija seši mēneši. Taču ne viens, ne otrs skaitlis neatbilst patiesībai – pabalsts nekad nav maksāts gadu un nekad arī tikai sešus mēnešus.

Kā informēja Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra, līdz 2007.gada beigām pabalsta izmaksas periods bija deviņi mēneši, tātad tikpat, cik tagad. 2008.gada sākumā stājās spēkā norma, kas atkarībā no darba stāža nosaka atšķirīgus periodus – 4, 6 vai 9 mēnešus. Krīzes laikā uz pusotru gadu visiem tika atjaunots deviņu mēnešu periods, gan nosakot, ka pēdējos mēnešos cilvēks var saņemt ne vairāk kā 45 latus mēnesī. Savukārt 2013.gadā stājās spēkā pašreizējā kārtība par deviņiem mēnešiem visiem.

Kad izmaiņas stāsies spēkā?

Meņģelsone raidījumā arī apgalvoja, ka LM priekšlikums paredz pabalsta izmaksas termiņu samazināt nevis nākamgad, bet vēlāk, proti, tikai 2021.gadā. Šā iemesla dēļ esot “liekas putas sakultas”. Taču LDDK ģenerāldirektorei nav taisnība, jo izmaiņas tiešām plānotas jau nākamgad. Labklājības ministrijā Re:Check atgādināja, ka šāds priekšlikums tapis, meklējot līdzekļus nākamgad paredzētā minimālā ienākuma plāna īstenošanai un nekas šajā ziņā arī neesot mainījies. Kā zināms, ar bezdarbnieka pabalsta apmēra samazināšanu ministrija nākamā gada budžetā plāno iegūt aptuveni 12 miljonus eiro. Tie ir aptuveni 10% no pērn izmaksāto bezdarbnieka pabalstu kopējā apmēra.

Sociālais nodrošinājums bezdarbniekiem – ļoti labs?

Visbeidzot, vai taisnība, ka Latvijas sociālā sistēma bezdarbniekiem ir dāsna? Meņģelsone raidījumā pauda, ka “šobrīd bezdarbnieka pabalsti ir salīdzinoši ļoti ilgu laiku”, bet vēlāk šī paša pabalsta kontekstā piebilda: “Mums ir ļoti laba šī sociālā apdrošināšana, ja ir maksāti nodokļi.”

Re:Check stingru pamatojumu šim apgalvojumam neatrada. Eiropas Komisijas publicētajā datu apkopojumā redzams, ka Latvijas deviņus mēnešu ilgais bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods ir virs vidējā. Rādītājā, kas vērtē pabalstu kā ienākumu aizvietotāju, esam ap vidējo līmeni pabalsta izmaksas sākumā, bet stipri zem – pabalsta izmaksas beigu daļā. Vienlaikus OECD šopavasar publicētajā Latvijas aktīvā darba tirgus politikas pētījumā izvērtējumā norādīts, ka Latvijā sociālās palīdzības līmenis bezdarbniekiem ir zems. “Ienākumi mērķa mājsaimniecībām attiecībā pret mediānas ienākumiem Latvijā joprojām ir zemi salīdzinājumā ar mērķa mājsaimniecībām lielākajā daļā OECD valstu.” Latvija bezdarbnieka pabalstiem tērē 0,5% no IKP – šis rādītājs ir augstāks nekā Lietuvā, Polijā un Igaunijā, bet, kā raksta OECD, ievērojami zemāks par OECD valstu vidējo rādītāju. OECD analīzē arī nav ieteikts mazināt pabalsta izmaksas laiku vai tā kopējo apmēru.

Kā skaidroja Meņģelsone?

LDDK ģenerāldirektore sarunā ar Re:Check nevarēja norādīt uz pētījumiem vai statistiku, kas liecina, ka bezdarbniekiem, kas maksājuši nodokļus, Latvijā ir ļoti laba sociālā apdrošināšana. “Tas ir sarunu raidījums. Patiesībā, pat ejot uz turieni, īsti nezini, par ko runāsi,” viņa sacīja, skaidrojot pārējo Preses klubā teikto. Meņģelsone arī atzina, ka nav šīs jomas speciāliste un, iespējams, kļūdījusies.

Secinājums: Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Meņģelsone, komentējot izmaiņas bezdarbnieka pabalsta aprēķina un izmaksas kārtību, pauž nepatiesus apgalvojumus. Viņas teiktais rada iespaidu, ka bezdarbniekiem situācija ir labāka nekā patiesībā, un tādējādi ir maldinošs.