Tiesa, papīrmalkas eksporta apjomiem ir tendence samazināties, jo arī vietējā rūpniecība audzē tievkoksnes pārstrādes jaudas, piemēram, ražojot kokskaidu plātnes, briketes un granulas. Kopumā no visas Latvijā nocirstās koksnes apaļkoku veidā tiek eksportēti līdz 10%, no kuriem aptuveni 3% ir zāģbaļķi, bet viss pārējais ir papīrmalka.
- Nereti nākas dzirdēt, ka Latvijas meži tiek nesaudzīgi izcirsti, lai kokmateriālus nogādātu ārzemēs. Vai šāds apgalvojums ir patiess?
- Latvijas meži tiek rūpīgi kopti un audzēti, lai šī dabas bagātība spētu sniegt gan tūlītēju ekonomisko ieguvumu, gan arī nodrošinātu Latvijas vajadzības nākotnē. Latvijas meža īpašnieki nevar brīvi pieņemt lēmumu, kad un kādā apjomā cirst sev piederošo mežu. Mums ir stingri normatīvi un kārtība, kādā īpašnieks var saņemt ciršanas atļauju, nodrošinot to, ka mežu platības nesamazinās.
Latvijas meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, un to ekonomiskais potenciāls ir ievērojami lielāks par to, ko izmantojam šodien. Latvijas meža nozare ir viena no eksportspējīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kas savu konkurētspēju un vietu pasaules tirgos ir ieguvusi, pateicoties kvalitatīvajiem Latvijas rūpnīcās tapušajiem koksnes produktiem.
- Kur Latvijā nonāk mežos iegūtā koksne?
- Vietējās koksnes produkti, kas netiek eksportēti, Latvijā paliek līdzīgos veidos kā ārzemēs – mums ir senas tradīcijas lietot koksni kā kurināmo, un, attīstoties tehnoloģijām, aizvien vairāk vietējie patērētāji izvēlas kurināt ne vairs ar malku, bet gan ar granulām un šķeldu.
Latvijā ir nopērkamas no vietējās koksnes gatavotas mēbeles, bet absolūti lielākā daļa koksnes produktu vietējā un ārvalstu tirgū paliek būvniecības nozarē. Pēdējos gados pamazām pieaug jaunu koka ēku būvniecības apjomi, bet arī tradicionālo ēku būvniecībā tiek izmantots Latvijas koks – sijas, jumtu konstrukcijas, betonēšanas veidņi utt.
Raksts tapis sadarbībā ar Meža attīstības fondu