Sprūda lietā aizstāvji prokuratūrai pārmet lietas vāju sagatavošanu, kuras trūkumus jānovērš tiesai

Tiesa šodien turpināja skatīt krimināllietu, kurā apsūdzēts Sprūds un vēl desmit cilvēki. Sprūds šajā lietā apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Šodienas tiesas sēdes sākumā Sprūda aizstāve Sandra Sleja tiesai uzsvēra, ka prokurore Zane Pavāre septembra sākumā notikušajā tiesas sēdē apsolījusi tiesai iesniegt lietas aprakstu, no kura būtu saprotams, kuros sējumos un lapaspusēs atrodas dažādi diski, kuros atrodami dažādu noklausīto sarunu audioieraksti. Savukārt aizstāvis Aivo Leimanis tiesai uzsvēra, ka tiesa sistemātiski novērš trūkumus, kurus pieļāvusi valsts apsūdzības puse.

Pavāre tiesai skaidroja, ka viņa nav uzskatījusi, ka lūgums būtu paredzējis, ka šis apraksts jāiesniedz rakstiski, un pauda gatavību par šo disku atrašanās vietām informēt mutiski. Savukārt vairāki aizstāvji tiesai uzsvēra, ka vairāki lietas materiālos esošie cietie diski un citi informācijas nesēji esot šifrēti, tādēļ tiem neesot iespējams piekļūt. Turpretim Pavāre tiesai skaidroja, ka šifru atslēgām būtu jābūt pie materiālu apskates protokoliem.

Tiesnesis Dzenis lietas dalībniekiem atzina, ka arī viņam ir bijis apgrūtinoši atrast konkrētus informācijas nesējus lietas materiālos. Viņš atzina, ka Tiesu administrācijas pieaicinātais IT speciālists secinājis, ka ir vairāki datu nesēji, kuri ir šifrēti un tajos esošā informācija nav pieejama.

Pēc tam, kad Dzenis apmierināja aizstāvības lūgumu un uzdeva Pavārei sagatavot lietā pārskatāmu indeksu par tajā atrodamajiem lietiskajiem pierādījumiem, prokurore norādīja, ka viņai nav īsti izprotams lūgums. Viņa gan uzsvēra, ka neiebilst pret tā izpildīšanu, taču lūdza tiesai šo lūgumu iesniegt rakstiski.

Pēc šīs vārdu apmaiņas aizstāvji tiesai norādīja, ka, neskatoties uz to, ka lieta atrodas tiesā, tā "de facto" vēl aizvien esot pirmtiesas stadijā, jo vēl aizvien aizstāvība neesot spējusi iepazīties ar visiem lietas materiāliem, piemēram, tiem, kas atrodas šifrētajos datu nesējos.

Sēdes laikā apsūdzētais Māris Krūms tiesai iesniedza ārsta izziņu, kas apliecina, ka viņam medicīnisku apsvērumu dēļ nebūs iespējams piedalīties vairākās tiesas sēdēs, kas ir ieplānotas tuvākajās nedēļās. Tādēļ nākamā tiesas sēde tika nozīmēta uz 25.oktobri.

Uzklausījis visu iesaistīto pušu argumentus, Dzenis tiesai uzsvēra, ka mēnesi ilgajā pārtraukumā tiesa pati uzņemsies sakārtot lietas dokumentus, lai saprastu, kuri tieši iztrūkst.

Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns - par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis un bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik jau tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks. Tiesas priekšā stājies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.