Sadarboties ar savu organismu jeb sasniegumus mēri miegā un ēšanas paradumos

Darīt vai darīt efektīvi

Ikdienā daudzi no mums izmanto tikai daļu no sava ķermeņa un prāta potenciāla, turklāt to pašu ne visi izmanto efektīvi. Lietas var vienkārši darīt vai arī darīt efektīvi, ar lielāku atdevi - gūt lielākus panākumus, izmantojot mazāk laika un enerģiju. Tas nebūt nav sarežģīti, turklāt tas ir daudz vieglāk, ja var izmatot speciālistu padomus. Tieši tāpēc radās ideja par studiju kursu “Cilvēka potenciāls. Enerģija. Prāts. Ķermenis.”. Lielai daļai no mums nepieciešams apgūt pamatlietas, uz kurām var būvēt savu ilgtspējīga dzīvesveida filozofiju.

Pabeigt dienu ar enerģiju

Lietas, kas sākotnēji var šķist nebūtiskas, piemēram, uzturs, elpošana, miega ritms vai regulāra veselības pārbaude un fiziskā aktivitāte, patiesībā ir ļoti svarīgas, lai mēs ikdienā būtu produktīvāki. Ikviens no mums zina sajūtu, kad dienas beigās spējam tikai nokrist horizontāli. Tāpat daudzi no mums noteikti pazīst sajūtu, kad pēc pusdienām zūd produktivitāte un vienīgais, ko vēlamies, ir klusi nolīst stūrītī un pasnaust.

Lai pēc pusdienām justos možs un mundrs un dienu varētu pabeigt ar enerģiju, patiesībā tikai jāizprot, kā dažādas lietas ietekmē mūsu ķermeni, un, kā noteikt prioritātes dienas darbu sarakstā, lai nerastos vēlme pamest visu pat neuzsāktu. Un tas nav nekas neiespējams.

Realizēt savas ieceres un mērķus, neizdegot pusceļā

Ikdienas ritmā noteikti jādomā arī par fiziskā un garīgā darba balansu – jau izsenis zināms, ka tas palielina kognitīvās un koncentrēšanās spējas. Lai spētu veidot un saglabāt šo balansu, jāapzinās, ka šodienas ieguldījums sevī mums palīdzēs pelnīt nākotnē. Nav vienas konkrētas definīcijas par to, kas ir ilgtspējīga dzīvesveida filozofija, jo tā paredz iespēju kombinēt metodes, tās apvienot un mainīt atkal un atkal. Galvenais, lai katrs indivīds varētu realizēt savas ieceres un mērķus, neizdegot pusceļā.

Tas nozīmē ne tikai pārdomātu uzturu, miega režīmu, fiziskās aktivitātes, bet arī apzināšanos, kuri mērķi ir īstenojami un nepieciešami, bet kuri – tikai ilūzijas.

Ieplānot laiku miegam un pusdienām

Straujajā ikdienas darba ritmā mēs nereti veidojam darāmo darbu plānus jeb t.s. to do sarakstu. Bet, cik bieži tajā iekļaujam pusdienas un miegu, kas patiesībā būtu jāliek sarakstā kā viena no prioritātēm. Lai nenonāktu situācijā, kad organisms pats signalizē par miega trūkumu vai nepārdomātu uzturu ar saslimšanām, iespējams labāk savlaicīgi ieklausīties kouča ieteikumos, kas palīdzēs saprast, cik būtiski ir lēmumi par miegu un uzturu.

Dzīvot, nevis izdzīvot

Lasot par to, ka miegam jābūt prioritātei, daudzi teiks, ka tam nav laika. Ikdienā mēs bieži dzirdam šo frāzi – nav laika, nav brīva laika, tomēr jāatceras, ka laiks ir neierobežots jēdziens. Jautājums, kā mēs to piepildām? Vai mēs ikdienā nodarbojamies ar prokrastinācija jeb darbu atlikšanu uz vēlāku laiku negatīvi ietekmē kā mentālo, tā fizisko veselību, vai pārdomāti un racionāli plānojam savu laiku? Laiku ir iespējams plānot un likt kopā darbus tā, lai dzīvotu, nevis izdzīvotu. Dzīves ritamam paliekot ātrākam, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par prioritātēm.

Miegs, uzturs, elpošana

Būtiska mūsdienu iezīme ir strauja sociālo lomu maiņa. Ikviens no mums dienas laikā var pabūt neskaitāmās sociālās lomās – no rīta esmu mamma, pēc tam uzņēmēja, pēcpusdienā – studente u.tml.

Šādā ritmā ir būtiski spēt tikt galā ar veģetatīvo nervu sistēmu, mācēt elpot dziļi un mierīgi, arī stresa situācijās, ietekmējot to, kā mēs jūtamies. Tātad būtisks ir ne tikai miegs un uzturs, bet arī elpošana.

Tā nogurt var tikai no svētkiem

Daudzi no mums zina, cik svarīga ir atpūta, un vienlaikus gandrīz ikviens ir piedzīvojis situāciju, kad pēc atpūtas (brīvdienām, svētku dienām) ir vēl vairāk noguris, nekā darba dienās. Tāpēc, ka šajās dienās esam aizmirsuši par miega režīmu, sabalansētu uzturu u.tml. Kāpēc reizēm neprotam atpūties? Jo ne vienmēr zinām rīkus un instrumentus, lai tiktu galā ar lielo stresu, tāpēc realizējam ātrus un vienkāršus variantus, tomēr ir iespējams atpūsties arī ar jogu brīvdienas rīta vai garu pastaigu svaigā gaisā. Ir neskaitāmi rīki, ar kuriem operējot, varam ne tikai mazināt stresu, bet arī veicināt sava ķermeņa un prāta potenciālu.

Apzinātas atslodzes dienas

Tas gan nenozīmē, ka sevi nedrīkst lutināt.

Uzskatu, ka ikviens no mums ik pa laikam var atļauties t.s. cheat day jeb dienu, kad atļauj sev to, kā nav ikdienā. Svētkiem ir jābūt! Bet nevajadzētu, ka tie kļūst par ikdienu. Noslēdz darījumu ar sevi!

Ir taču bieži dzirdēts, kā bērniem saka – ja tu izdarīsi šo darbiņu, varēsi apēst saldējumu. Un, ja tas darbojas ar bērniem, kāpēc, lai nedarbotos ar mums pašiem un mūsu organismu? Arī ar savu organismu var vienoties. Ja zinām, ka brīvdienās brauksim pie omes, kur cienās ar gardu kūku, var taču ieplānot pirms tam kādu papildus fizisko aktivitāti vai arī var pagatavot veselīgu kūku, lai sirdsapziņa tīra un ķermenis priecīgs. Svētku dienām un atpūtai ir jābūt, taču šis process jāpadara apzināts. Saprotot un apzinoties, ko šādas lietas dod vai nedod mūsu organismam, mēs spēsim izdarīt loģiskākas izvēles.