Baltinavas novada dome lūgs Tiesībsarga biroju izvērtēt pašvaldību reformas iespējamos riskus

Formulējot savu viedokli par reformu, domnieki lēmuši neatbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto reformas modeli, jo "nav nekādas pārliecības, ka Baltinavas novada iedzīvotājiem uzlabosies dzīves kvalitāte, uzlabosies pakalpojumi, tie kļūs pieejamāki".

Vietvara arī uzskata, ka konsultācijas ar attiecīgo vietējo varu ir bijušas formālas, "ķeksīša pēc", nedemokrātiskas un nav attiecināmas uz Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.panta izpratnē noteikto, respektīvi ir uzskatāms, ka konsultācijas nav notikušas. Attiecīgais hartas pants nosaka, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Tāpat deputāti atkārtoti lūgs VARAM atbildēt uz jautājumiem par pakalpojumu pieejamības uzlabošanos, labklājības celšanos un citiem jautājumiem, kas aktualizēti jau iepriekš. Nolemts arī vērsties ar vēstuli pie Valsts prezidenta un Tiesībsarga par VARAM piedāvātās administratīvi teritoriālās īstenošanas iespējamiem riskiem.

Deputāti vēlas rosināt VARAM apturēt piedāvātas reformas īstenošanas procesu, vispirms izveidojot apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas autonomās funkcijas, piemēram, izglītība, veselības aprūpe, ceļu uzturēšana, sabiedriskais transports. Savukārt pašvaldībām, pēc Baltinavas novada domes uzskata, būtu jāsaglabā iespēja brīvprātīgi lemt par iespējamo apvienošanos.

Jau vēstīts, ka iepriekš novada domes deputāti atklātā vēstulē valdības vadītājam Krišjānim Kariņam (JV), VARAM un Saeimas frakcijām aicinājuši noteikt īpašus kritērijus pierobežas novadiem, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu.

Domnieki vēstulē atgādina, ka konsultāciju laikā ar VARAM prezentēts ministrijas sagatavotais materiāls "Pašvaldības profils - apvienotais Balvu novads", kurā apkopoti statistikas dati un raksturota esošā situācija Baltinavas, Balvu, Rugāju un Viļakas novados. Taču, pēc deputātu domām, dokumentā nav pamatojuma, kā pievienošana Balvu novadam uzlabos situāciju tieši Baltinavas novadā - veicinās uzņēmējdarbību, uzlabos ekonomisko situāciju un pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā paaugstinās teritorijas attīstības līmeņa indeksu, kā Baltinavas novadā mazinās depopulāciju un uzlabos demogrāfiskos rādītājus.

Tāpat, atsaucoties uz Kariņa valdības deklarācijā minēto par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību izvērtēšanu, deputāti aicina neveikt pirmā līmeņa pašvaldību reformu, kamēr nav atbildes, vai būs otrā līmeņa pašvaldības, kādas tās būs, kādas funkcijas tiks pārceltas no pirmā uz otrā līmeņa pašvaldībām.

"Rosinām, īstenojot pirmā līmeņa pašvaldību reformu, neveikt pašvaldību piespiedu pievienošanu vai apvienošanu, ignorējot pašvaldības iedzīvotāju vairākuma viedokli," vēstulē aicina Baltinavas novada deputāti.

Viņi arī mudina, domājot par austrumu pierobežas apdzīvotības saglabāšanu no valsts drošības viedokļa, Eiropas Savienības austrumu pierobežas teritorijās izdarīt atkāpi no novadu veidošanas kvantitatīvajiem - iedzīvotāju skaita - kritērijiem vai piemērot atsevišķus kritērijus pierobežas novadiem pie savienības ārējās sauszemes robežas.

Ziņots arī, ka aptaujā par pašvaldību reformu Baltinavas novadā piedalījušies 269 respondenti, un 253 personas atbalstījušas novada saglabāšanu. Savukārt 4% aptaujāto atbalstījuši ieceri Baltinavas novadu pievienot Balvu novadam.

VARAM izstrādātā karte paredz apvienot Balvu, Rugāju, Baltinavas un Viļakas novadus.