Uzņēmēju vidū ir izskanējuši pieņēmumi, ka aizņemšanās bankā nereti var ievērojami bremzēt finansējuma saņemšanu. Tam piekrīt arī Adamsons, taču norāda, ka bankas finansējums ir piemērotāks, ja finansējums nepieciešams vēlākā projekta attīstības posmā.
“Protams, ka finansējuma piesaistītšana bankā ir saistāma ar ilgāku procesu, un tipiski ir vairākas prasības, ko kreditētāji ņem vērā. Ir jābūt izsniegtai būvatļaujai, ir jābūt pabeigām vienošanās sarunām un noslēgtiem būvniecības līgumiem, vienošanās ar brokeriem, kuri pārdos īpašumu. Tas, savukārt, padara banku finansējumu daudz piemērotāku vēlākās projekta attīstības fāzēs,” norāda Adamsons.
Pūļa finansējums nereti kalpo kā “starta punkts”, projekta īstenošanā. Respektīvi – uzņēmējs saņem aizdevumu, uzsāk projekta īstenošanu un pēc tam to ir iespējams refinansēt bankā.
“Jā, mēs šādi esam rīkojušies ar mūsu projektiem iepriekš. Ja projekts atbilst bankas prasībām, tad refinansēšana neprasa nekādas grūtības,” saka Adamsons.
Tomēr galvenā atziņa, ko pauduši pūļa finansējuma aizņēmēji – tas ir daudz ātrāks process, nekā bankās, un tādēļ finansējumu ir iespējams saņemt tad, kad vēl projekts neatbilst visiem nosacījumiem, kas nepieciešami bankā.
Iepriekš vēstīts, ka vairāk nekā 80% projektu tiek finansēti iecerēm Rīgā vai tās apkārtnē, taču pēdējā laikā “EstateGuru” saņem un izskata arvien vairāk perspektīvu projektu arī lielākajās reģionu pilsētās.
Tādēļ pūļa finansēšanas platforma ir draudzīga gan investoriem, gan arī uzņēmējiem – ar kolektīvā finansējuma palīdzību var gūt nepieciešamo atbalstu arī tad, ja citādi gūt finansējumu ir ļoti sarežģīti. Turklāt, tāpat kā pasaulē, arī Latvijā šī ir strauji augoša nozare.
Raksts tapis sadarbībā ar "EstateGuru"