/nginx/o/2019/02/27/11827758t1hfba3.jpg)
Pirmdien, 30. septembrī, visā Francijā tika izsludināta sēru diena un tika noturēta mise par godu pagājušajā nedēļā aizsaulē aizgājušā Francijas prezidenta Žaka Širaka piemiņai. Misi apmeklēja tādas augsta ranga amatpersonas kā Francijas prezidents Emanuēls Makrons, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinemeiers un Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Portāls TVNET piedāvā ielūkoties trīs galvenajos Širaka atstātajos mantojumos pasaulei.
Atklāta pretestība ASV vadītājai invāzijai Irākā
Neskatoties uz to, ka Franciju un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) pārsvarā uzskata par tuviem sabiedrotajiem, Žaks Širaks savulaik izcēlās ar klaju pretestību ASV plāniem mainīt starptautisko attiecību kārtību Tuvajos Austrumos. Apvienojot spēkus ar Vāciju un Krieviju, Širaks pieprasīja, lai ANO inspektoriem tiktu dots vairāk laika Irākas ieroču arsenāla izpētei. Tas bija nepieciešams, lai pārliecinātos, vai patiešām Sadama Huseina režīma rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči. Širakam un citiem pasaules politiķiem par to bija šaubas.
Vislielāko pasaules uzmanību piesaistīja Širaka lēmums izmantot Francijas veto tiesības ANO Drošības padomē brīdī, kad toreizējais prezidents Džordžs Bušs centās institūciju pierunāt atļaut ASV vadītu militāru iebrukumu.
Francijas bruņotie spēki kopā ar Vāciju arī izvēlējās nesūtīt savus spēkus uz Irāku tad, kad Buša administrācija nolēma, ka ANO akcepts tomēr nav nepieciešams.
Ņemot vērā, ka Francija ir viens no nopietnākajiem militārajiem spēkiem Eiropas Savienībā un arī pasaulē kopumā, šāds lēmums liedza Vašingtonai svarīgu palīdzību. Tomēr beigu beigās Širaka pieņemtais lēmums tiek uzskatīts par pārdomātu. Kā zināms, Irākā masu iznīcināšanas ieroči beigu beigās atrasti netika.
/nginx/o/2018/07/15/9567556t1hc7c8.jpg)
/nginx/o/2019/05/22/12188588t1h7c88.jpg)
/nginx/o/2018/11/22/11593009t1h4b17.jpg)