Pretēji ierobežojumiem, "naudas laundromāts" Lielbritānijā turpina vērienīgi darboties (5)

2017. gadā spēkā stājās jauns regulējums, kas paredzēja stingrāku kontroli pār aizdomīgiem uzņēmumiem un to veiktajiem darījumiem. Tas attiecās arī uz SLP - Skotijas likumdošanas zonā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Arī pret SLP tika noteikts - skotu uzņēmumam ir jākļūst par pastiprinātas tiesībsargājošo iestāžu kontroles objektu, līdz ar to – dažādu jaunu ofšoru reģistrācija beidzās. Lielbritānijas valdība regulāri konsultējās ar partneriem saistībā ar SLP reģistrētajām kompānijām, un secinājumi par to tika publicēti 2018. gada decembrī.

Pašlaik SLP paspārnē reģistrēto kompāniju skaits ir zemākajā līmenī kopš 2010. gada. Tomēr regulējuma trūkums joprojām ir ļāvis strādāt tūkstošiem apšaubāmu uzņēmumu, kuriem nav pierādāmas saistības ar Lielbritāniju, jo tie darbojas citās jurisdikcijās. “Bellingcat” rīcībā arī nav informācijas, kāda ir bijusi galvenā SLP paspārnē esošo kompāniju darbības joma, kā arī kuri ir patiesā labuma guvēji.

Tomēr "Bellingcat" norāda, ka 2017. gadā pieņemtie kontroles dokumenti un drošības prasības būtiski ietekmēja SLP darbību, jo pēc jauno normu stāšanās spēkā būtiski samazinājās jaunu ofšoru reģistrācijas.

Taču kopumā situācija saistībā ar SLP darbību saglabājas nepatīkama - regulējuma trūkumu dēļ ofšoru vidū regulāri bijusi vērojama kriminālā aktivitāte – sākot ar korupciju augstākajos līmeņos beidzot ar kriptovalūtu tirdzniecību. Negodprātīgi biznesmeņi un arī augsta ranga amatpersonas ļaunprātīgi izmantoja trūkumus Lielbritānijas likumdošanas sistēmā.

Tomēr, kā uzskata Lielbritānijas oficiālās amatpersonas, ar jaunajiem regulējumiem šis “likumdošanas caurums” nu ir aizlāpīts. Tiesa, joprojām izskan informācija, ka SLP ir iesaistīts kriminālās shēmās.

Pirms dažiem mēnešiem “Sunday Times” ziņoja, ka SLP izmanto Uzbekistānas korumpētie politiķi. Lai labāk saprastu, kādēļ tieši SLP kļuva par galveno naudas atmazgāšanas tīkla figurantu, jāsaprot, kas ir svarīgākie uzņēmuma “klienti” un kā uz to ir reaģējusi Lielbritānijas valdība.

“Bellingcat” izpētīja gandrīz 15 tūkstošus SLP uzņēmumu reģistrācijas pieprasījumus, kas notikuši laika posmā no 2015. gada janvāra līdz 2019. gada jūlijam.

Pētnieciskais žurnālists Greiems Steks norādīja, ka SLP paspārnē ir bijuši ļoti plaša spektra darbības uzņēmumi. Daļa no SLP pakļautībā esošajiem uzņēmumiem strādājuši citās jurisdikcijās, piemēram, Ukrainā un Krievijā. Tāpat uzņēmumiem, kas iesaistīti naudas atmazgāšanā, bija fiktīvas adreses, kur atradās to “virtuālie biroji”.

Tā piemēram, Skotijas pilsētā Sentendrūsā atrodas Bellstrīta. Šeit atrodas viena ēka, kurā bija reģistrēti gandrīz 400 dažādi uzņēmumi, kurus kontrolēja trīs ofšoru grupas. Šie SLP paspārnē esošie uzņēmumi veica riskantus darījumus “augsta riska naudas atmazgāšanas zonās”. Daļa uzņēmumi bijuši kā ‘neregulēti tirdzniecības pārstāvji”, “azartspēļu tīkla uzturētāji”, “kā arī starpnieki dažādos darījumos. SLP vārds nereti parādās arī Ukrainas krimināltiesās. SLP kompāniju vārdi ir redzami arī politiskajos lobijos un cita veida aktivitātēs, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu.

Tāpat “Bellingcat” pētnieki izpētījuši, ka vairākas viltus kompānijas tiek pārdotas, un tās var iegādāties, izmantojot kādu Latvijā reģistrētu mājaslapu.

SLP partneru vidū ir arī atsevišķi Lielbritānijas uzņēmumu reģistra darbinieki, kas savukārt sadarbojas arī ar likumdevējiem. Kopumā ar SLP saistīti 86 dažādi uzņēmēji, kas strādā kontroles dienestos. Viņi bijuši saistīti ar vairāk nekā 4600 izmeklēšanas lietām. “Bellingcat” skaidro, ka šo partneru vārdi ir lasāmi skaļās krimināllietās, kā piemēram, vairāk nekā 4,5 miljardus mārciņu vērtu bitkoinu zādzībā no Japānas uzņēmuma “Mt. Gox”.

Iepriekš “Bellingcat” ir ziņojis par problēmām, ko radījis regulējuma trūkums Lielbritānijas biznesa jomā. Tomēr britu valdība ir centusies panākt izmaiņas, lai izbeigtu SLP mēģinājumus ļaunprātīgi izmantot trūkumus likumdošanā. Lielu artavu ir devusi arī Eiropas Savienības naudas atmazgāšanas direktīva, kas arī bija viens no iemesliem, kādēļ SLP pārtrauca reģistrēt neskaitāmos ofšorus.

Ziņojumā teikts, ka valdības lēnās reakcijas dēļ cilvēki, kuri pārzina sistēmu no iekšpuses, netraucēti var izmantot trūkumus likumdošanā. Tiek norādīts, ka arī 1 miljarda dolāru zādzība no trim Moldovas bankām notikusi, pateicoties Lielbritānijas likumdošanas trūkumiem.

No vienas puses, tas varētu būt piedodami, ja Lielbritānijas valdība būtu veikusi kādas nozīmīgas darbības. Taču piecus gadus vēlāk Lielbritānijā vien izteikti dažādi priekšlikumi, taču bez konkrētām norādēm, kad tie varētu tikt ieviesti, un vairāk nekā 14 000 jaunu ofšoru.

Šajā laikā var novērot, ka ir pieļauta korupcija lielos apmēros, kā dēļ uzņēmumi un privātpersonas visā pasaulē ir zaudējuši lielu naudu noziedzīgas rīcības dēļ, ko burtiski attaisno valdība, kas atsakās nopietni izskatīt šos jautājumus.

“Bellingcat” ziņojuma autori norāda - Lielbritānija sevi dēvē par pasaules līderi korporatīvajā jomā, nodrošinot absolūtu caurspīdīgumu. Tomēr Lielbritānijai joprojām ir ļoti tāls ceļš ejams, lai to varētu uzskatīt par paraugu citur pasaulē.