Lai gan kopumā praktizēju diezgan veselīgu dzīvesveidu, tieši alkohols izrādījās mans Ahilleja papēdis.
Biežā iedzeršana varēja strauji kļūt par neveselīgu paradumu, kas traucē pilnvērtīgi pieredzēt dzīvi.
Aizdomājos, vai, izvēloties apreibināties, es dzīvi patiešām svinu vai drīzāk bēgu no tās. Varbūt patiesībā apdullinos, lai nejustu visu to, ko jūtu? [..]
Lai sadzirdētu patiesās atbildes uz šiem jautājumiem, metu sev izaicinājumu atteikties no alkohola vienu mēnesi. Tam nevajadzēja būt grūti, jo es taču neesmu atkarīga. [..]
Iespējams, savos lēmumos nemaz neesmu tik brīva kā uzskatīju. Un patiesībā man nepatika tas, cik bieži šajā periodā gribējās iedzert, – īpaši pirmo pāris nedēļu laikā.
Atsakoties no alkohola, iziešana sabiedrībā ir kā uzmanīga laipošana pa nesprāgušu mīnu lauku, jo alkohols ir klātesošs un pašsaprotams teju visur. Izvēle nedzert bieži sastopas ar neizpratni, un reizēm šķiet, ka vienīgais pamatotais attaisnojums atturībai sabiedrības acīs ir grūtniecība, antibiotiku lietošana vai automašīnas vadīšana.
Par Līgas Andžanes pieredzi, atsakoties no alkohola, un viņas interesantajām atziņām lasi jaunajā izdevumā “Kā būt laimīgai”, bet te īsi ieteikumi, ja arī tu nolem to pamēģināt: