Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Veiksmes stāsti Igaunijā: Ar bezdarba apdrošināšanas aģentūras palīdzību atver veiksmīgus uzņēmumus

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP / Scanpix

Kāda Tallinas iedzīvotāja vēl salīdzinoši nesen bija bezdarbniece Igaunijā. Taču ar vietējās bezdarba apdrošināšanas aģentūras pabalstu viņai izdevās dibināt uzņēmumu, kas nu cenšas iekarot atsevišķu nišu Austrālijā, vēsta “Postimees”.

Kaja Eislere, kurai ir liela pieredze vadībā būvniecības jomā, pirms dažiem gadiem meklēja sev jaunas darba iespējas, skatoties uz dažādiem projektiem.

“Visu dzīvi esmu vadījusi dažādus projektus. Tieši tāpēc tas man nebija nekas jauns,” teica Eislere. Viņa 2017. gadā dibināja firmu “MiuMed OU”, kas ražo pēcoperāciju vestes mājdzīvniekiem – suņiem un kaķiem. Eislere izskatīja dažādas iespējas savas uzņēmējdarbības sākšanai, tomēr beigās nolēma izmantot Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas aģentūras sniegto pabalstu un izgāja uzņemējdarbības pamatu kursus.

Tirgus izpēte un aprēķini, ko Eislere veica jau kursu laikā, palīdzēja viņai precīzāk noteikt, kāda ir uzņēmuma vīzija. Sieviete nav pārliecināta, vai bez Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas aģentūras sniegtā pabalsta jaunajiem uzņēmējiem viņa būtu saņēmusies un atvērusi savu firmu.

“Sastādīju dažādas tabulas, un tas man ļāva saprast, kā darbojas veterinārās klīnikas. Tas man deva drosmi un ticību, ka mana ideja var īstenoties,” sacīja Eislere.

Eislere daudz konsultējās ar veterināriem par to, kādas pēcoperāciju vestes suņiem un kaķiem labāk palīdzētu atlabt pēc operācijām.

“Klīniku darbinieki izrādījās ļoti pretimnākoši, un, pateicoties viņiem, man izdevās sākt un attīstīt šo biznesu,” atzīst Eislere.

Sākotnēji firma “MiuMed” darbojās Igaunijā, taču jau drīz mēģināja paplašināties uz ārzemju tirgiem. Sākumā bija mēģinājums ieiet Zviedrijas un Somijas tirgos, taču no turienes pienāca vien daži pasūtījumi. Tāpat nesekmējās arī mēģinājumi iekarot Latvijas un Lietuvas tirgus. Tomēr pašlaik Eislere skatās tālāk par Baltijas un Skandināvijas robežām.

“Pašlaik cenšos nostiprināties Austrālijas tirgū. Izcenojumi ir aprēķināti, ir atrasti arī loģistikas speciālisti,” sacīja uzņēmēja piebilstot, ka pašlaik notiek aktīva Austrālijas tirgus izpēte, kā arī potenciālo klientu iepazīstināšana ar produktu. Viņa ir optimistiska un norāda, ka Austrālijas tirgum ir liels potenciāls, jo tur cilvēki ļoti rūpējas par saviem mājdzīvniekiem, viņiem atvēlot daudz lielākas naudas summas nekā Igaunijā.

Tāpat “Postimees” pievērš uzmanību vēl vienam uzņēmumam “Uueskuues Koduköök OÜ” un tā vadītājai Kersti Purgei, kura piedāvā kvalitatīvus ēdināšanas pakalpojumus vietējiem klientiem.

Kad Purge aizgāja no savas iepriekšējās darba vietas, viņa izskatīja vairākus variantus, ar ko nodarboties nākotnē. Viens no variantiem bija sociālais darbs, taču izvēle krita par labu kulinārijas jomai. Viņa devās mācīties uz Tartu Profesionālās izglītības centru, kur apguva pavāra un konditora prasmes.

Pēc tam Purge dibināja savu uzņēmumu un sāka piedāvāt ēdināšanas pakalpojumus – viņas mērķis bija radīt sev darba vietu. Viena no firmas līdzīpašniecēm ir arī viņas meita, kas atbild par reklāmu un mārketingu.

“Mēs piedāvājam vispopulārākos padomju virtuves ēdienus, taču – ar citādāku servēšanas tehniku un citiem papildinājumiem. Mūsu ēdieni ir nedaudz citādāki un daudz mūsdienīgāki,” skaidro Purge.

“Mēs gatavojam dažādus ēdienu, bez kuriem padomju laikos neiztika neviens svētku galds, piemēram, siļķi kažokā,” skaidro Purge. Viņa norāda, ka tradicionālajās padomju receptēs ir veiktas dažādas nelielas izmaiņas – saglabājot “padomju šarmu”, padarot ēdienus mūsdienīgākus un labākus veselībai.

Biznesa ideja piedāvāt nostalģiskos ēdienus uzņēmējai radās tad, kad viņa organizēja “mājas kafejnīcu” savas mājas pagalmā. Viņa varēja redzēt, kas patīk cilvēkiem, un to, ka padomju virtuve joprojām ir cieņā. “Daudzi cilvēki joprojām izjūt nostaļģiju pēc vecām un pārbaudītām lietām,” skaidro Purge.

Viņa ēdienu gatavo savas mājas virtuvē, un ēdināšanas pakalpojumus uzņēmēja sniedz tur, kur viņa tiek uzaicināta. Pašlaik galvenie biznesa partneri ir atpūtas centrs un viena muiža. “Pagaidām, kad darbojos viena, vairāk vienkārši fiziski nepaspēju,” saka Purge.

Viņa norāda, ka bez Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas aģentūras sniegtās palīdzības viņai nebūtu izdevies sākt savu uzņēmumu. “Katrs sākums ir grūts, un ir nepieciešams uzdot jautājumu – kāpēc gan mana ideja ir labākā? Un par to jāpārliecinās atkal un atkal. Tomēr – ja jūs dodiet priekšroku kvalitātei, tad jums var izdoties radīt “lavīnas” efektu – cilvēki sāks jūsu uzņēmumu ieteikt viens otram,” saka Purge.

Uzņēmējas norāda, ka uzņēmējdarbība der ne katram un labi būtu noskaidrot to vēl pirms  ieniršanas biznesa pasaulē. Ļoti laba iespēja ir mācīties no citu pieredzes, apmeklējot dažādus jauno uzņēmēju pasākumus, kas notiek ne tikai Igaunijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs.

Svarīgākais
Uz augšu