Līdz Eiropai papīrs ceļoja aptuveni tūkstoš gadus; pirms tam cilvēki rakstīja uz dzīvnieku ādām un citiem materiāliem. Aprēķināts, ka eiropieši laika posmā no 1150. līdz 1850. gadam noslepkavoja vairāk nekā četrus miljonus aitu, lai iegūtu materiālu, uz kā rakstīt. Turklāt aitāda tika uzskatīta par bagātnieku simbolu, jo tā bija ļoti dārga. Vēlāk, papīram ienākot Eiropā, iedzīvotājiem pavērās plašākas iespējas, mācoties gan lasīt, gan rakstīt.
Šodien – datoru, viedtālruņu un e-grāmatu laikmetā papīrs mazliet zaudējis savu nozīmi. Tomēr joprojām – papīra lietojums pasaulē ir ļoti iespaidīgs. Pasaulē joprojām tiek izmantoti 400 miljoni tonnu papīra ik gadu. Papīrs tiek izmantots naudai, kastēm, receptēm, dokumentiem, kafijas krūzītēm, pierakstu lapiņām, olu bretēm, apsveikumu kartiņām, salmiņiem un vēl neskaitāmi daudziem citiem priekšmetiem.
Lai arī morāli papīrs ir mazliet zaudējis savu nozīmi, piemēram, papīra avīzēm piekāpjoties interneta portālu priekšā, pieprasījums pēc papīra tikai pieaug. Un tam iemesls ir atteikšanās no plastmasas – arvien vairāk lielveikalu tīklu visā pasaulē atsakās no plastmasas iepakojumiem, uzsverot tieši papīru kā videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku materiālu.
Tas noticis ir arī politiskā līmenī – Kanādā ir noteikts aizliegums dažādiem plastmasas izstrādājumiem, kamēr Eiropas Savienība ir apņēmusies ieviest dažādus ierobežojumus 2021. gadā. Atsevišķi Indijas štati ir spēruši soli vēl tālāk – apņemoties aizstāt vienreiz lietojamos plastmasas priekšmetus ar papīra versijām.
Tomēr – vai papīrs tik tiešām ir videi draudzīgs un vai tā lomas palielināšana var pozitīvi ietekmēt apkārtējo vidi?