Jauna, balta lapa

Pašlaik lielākā daļa papīra tiek balināta, lai tas spētu sasniegt augstu spilgtuma līmeni. Papīram ir jāspēj atspoguļot daudz zilās gaismas. Čaterdži skaidro, ka Eiropā papīra rūpniecības uzņēmumi ir pārorientējušies no toksiskā hlora dioksīda izmantošanas uz ozonu, kam ir daudz mazāka ietekme uz vidi. Viņš arī uzsver, ka papīra balināšanas soli ražošanā būtu iespējams izlaist pavisam, ja cilvēki varētu samierināties ar mazāk spilgti balta papīra izmantošanu.

“Tieši balināšanas procesa dēļ ir ļoti dārgi iegūt papīru, kura spilgtums sasniedz 90%. Šajā procesā tiek saražoti visi bīstamie piesārņotāji. Bet, ja sabiedrībā būtu uzskats - “labi, parastai lietošanai mums nav vajadzīgs tik spilgti balts papīrs un varam iztikt arī ar tumšāku papīru”, tad tam būtu liela ietekme uz apkārtējo vidi,” skaidro eksperts.

Papīra rūpniecībā ir vērojams progress arī enerģijas jomā. Lai arī pasaulē 2017. gadā tika saražots par 25% vairāk papīra un kartona nekā 2000. gadā, patērētās enerģijas daudzums pieauga tikai par 5%.

Daļēji tas ir saistīts ar jaunajām tehnoloģijām. Tas ir arī tāpēc, ka palielinās papīra pārstrāde. Eiropā papīra rūpnīcas pašas tagad atražo gandrīz pusi no patērētās enerģijas, sadedzinot savus cietos atkritumus - parasti tas ir atlikušās celulozes un lignīna maisījums.

Un atkal ir jārunā par mežiem un kokiem. Lai gan nereti tiek teikts, ka mežu un koku saglabāšanai ir taupīgi jālieto papīrs, koksnes ilgtspējība ir ļoti atšķirīga.

Valstīs, kur meži netiek pienācīgi apsaimniekoti, svarīgākos mežus ir iespējams iznīcināt. Savukārt atbildīgi pārvaldītās teritorijās darbojas paradoksāls princips. Dažkārt, izmantojot vairāk papīra, var pat radīt vairāk koku. Tas ir tāpēc, ka daudziem uzņēmumiem ir sava politika - stādīt vairāk koku to vietā, kas iepriekš nocirsti.