Scenārijs Trampa krišanai (20)

Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rudens sesija un Krievijai atdotās balsstiesības

Nikers norāda, ka ir skaidri redzams, ka Eiropai ir ļoti liela apetīte un vēlēšanās attiecības ar Krieviju normalizēt un spert soļus no savas puses, lai tiešām būtu iespējams izkļūt no situācijas, kurā mēs atrodamies kopš 2014. gada. «Tikai diemžēl redzam to, ka no Krievijas puses ir daudz kas mainījies. Mēs redzam to, ka Krievijai balsstiesības Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā ir atjaunotas, bet bez tāda īsta seguma no Krievijas puses. Tas ir tas, kāpēc ir protestējušas Baltijas valstis, Ukraina un Gruzija. Latvijas delegācija ir aizgājusi no rudens sesijas prom vispār,» pauž Nikers. «Angļiem ir tāds teiciens – wishful thinking. Mums gribas domāt par lietām pozitīvāk, nekā tās ir patiesībā,» saka Nikers.

Viņš arī domā, ka piekāpšanās Krievijai dažos jautājumos nozīmētu Maskavas apetītes veicināšanu.

«Es esmu aizdomājies par to, kā Krievija uztver Eiropas Savienības diplomātiju un tās pretimnākšanu. Iespējams, ka Krievija to gluži vienkārši uztver kā Eiropas vājumu un nespēju pieturēties pie saviem principiem.

Tas, protams, Krievijai dod iespēju iet tālāk. Tādā gadījumā Krima nebūs pēdējais kumoss,» pauž Nikers.

Visbeidzot, eksperts norāda, ka lēmums atjaunot Krievijas balsstiesības Eiropas Padomē grauj organizāciju no iekšienes. «Tas mums liek uzdot jautājumus, vai mēs šo organizāciju varam turpināt uztvert kā instrumentu, ar kura palīdzību var uzvarēt taisnīgums un taisnība,» saka Nikers.

Francijas bijušā prezidenta Žaka Širaka nāve

Nikers norāda, ka Širaks savas prezidentūras laikā centās atrast līdzsvaru un noteiktos jautājumos balansēt pret ASV ietekmi Eiropā. Irākas jautājums un tajā ietvertā Francijas pretstāve bija brīdis, kad izkristalizējās Parīzes pozīcija pret ASV. Nikers arī piekrīt, ka Širaka un Buša sadursme Irākas jautājumā bija sava veida priekšvēstnesis nākotnei un iezīmēja mūsdienās arvien pieaugošo ASV un ES pretstāvi. «Francijas ambīcija vienmēr ir bijusi būt Eiropas līderim. Šī tendence ir saglabājusies līdz mūsdienām, un mēs arī varam teikt, ka tas ir Širaka mantojums. Makrons arī ļoti cenšas apliecināt, ka viņš ir viens no Eiropas līderiem,» norāda Nikers. Baltijas drošības fonda prezidents arī saka, ka mūsdienu līderi varētu no Širaka daudz ko pamācīties.

«Viņš savulaik uzņēmās lielu politisko atbildību kā līderis, un viņa lēmumi saistībā ar attiecībām pret ASV un citiem jautājumiem bija pietiekami drosmīgi,»

 pauž Nikers.

Eksperts arī piekrīt tam, ka Širaka laiks atstāja ļoti lielu nospiedumu uz Eiropas Savienības nākotni kopumā. Viņš norāda: ja 2005. gadā Francijā nebūtu izgāzies referendums par konstitūciju Eiropai, tad organizācija, iespējams, šodien būtu bijusi daudz citādāka.

Raidījuma tematu izklāsts

Donalda Trampa iespējamais impīčments

Jau otro nedēļu Amerikas Savienotajās Valstīs turpinās drāma saistībā ar Donalda Trampa sarunu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tās ietvaros Tramps esot lūdzis sniegt informāciju, kas potenciāli varētu nomelnot bijušo viceprezidentu Džo Baidenu. Jāņem vērā, ka Baidens arī ir viens no Trampa pretiniekiem cīņā par atkārtotu pārvēlēšanu 2020. gadā. 24. septembra vakarā Kongresa spīkere jau paziņoja, ka pret Trampu ir sākts oficiāls impīčmenta process.

Par ko tad ir stāsts? Tramps sarunas laikā, kuras aptuvenu stenogrammu jau ir publicējis Baltais nams, vairākkārt devis mājienus par nepieciešamību atkārtoti izmeklēt Baidena dēla – Hantera Baidena darbības Ukrainā. Hanters savulaik ieņēma amatu Ukrainas lielākajā dabasgāzes kompānijā «Burisma», pret kuru jau iepriekš tika sākta izmeklēšana.

Analītiķi ir norādījuši, ka visai aizdomīgi izskatās fakts, ka neilgi pirms telefonsarunas sākuma tika iesaldēta plānotā ASV ekonomiskā palīdzība Ukrainai. Palīdzība gan pēc tam 11. septembrī tika atjaunota. Tramps šādu gājienu ir pamatojis ar vēlēšanos mudināt citas valstis aktīvāk iesaistīties palīdzības sniegšanā Ukrainā.

Ņemot vērā, ka impīčments pret ASV prezidentiem var tikt ierosināts ne tikai likumpārkāpumu, bet arī neētiskas rīcības vai dienesta stāvokļa izmantošanas personīgos nolūkos dēļ, rodas jautājums – vai Tramps potenciāli varētu amatu atstāt?

Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas rudens sesija un Krievijai atdotās balsstiesības

Šajā nedēļā, no 30. septembra līdz 4. oktobrim, Strasbūrā norisinās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rudens sesija. Tās ietvaros runu teica Francijas prezidents Emanuēls Makrons. Viņa pārstāvētā valsts organizācijā pagaidām ir prezidējošā.

Eiropas Padome ir starptautiska organizācija, kura nav viena no Eiropas Savienības struktūrvienībām. Tajā ietilpst 47 valstis no Eiropas, Balkānu, Kaukāza un Tuvo Austrumu reģioniem.

Tās dalībvalsts ir arī Krievija, kurai balsstiesības tika atņemtas pēc tās īstenotās Krimas okupācijas un atbalstītā iebrukuma Ukrainā. Tomēr šā gada vasarā tās tika atjaunotas. Galvenais iemesls – Krievijas draudi no padomes izstāties vispār. Parlamentārās asamblejas valstu vidū valdīja pamatots uztraukums, ka Krievijas pilsoņu nespēja vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā pasliktinātu cilvēktiesību situāciju Krievijas iekšienē.

Tomēr šāda situācija ir izraisījusi jautājumus par Rietumvalstu gatavību Krievijai piedot tās nodarījumus un atgriezties pie attiecību veidošanas tradīcijām pirms Ukrainas krīzes sākuma. Ne velti virkne pasaules valstu (Baltijas valstis ieskaitot) kopīgā vēstulē ir aicinājušas Emanuelu Makronu uz tikšanos, lai pārrunātu turpmāko rīcību.

Zīmīgi, ka asamblejas sesija norisinās Krievijā notiekošo protestu zīmē. Vēl svētdien norisinājās jauns protests, kura ietvaros tika pieprasīts atbrīvot cilvēkus, kuri tikuši aizturēti saistībā ar protestiem pret Maskavas domes vēlēšanu norisi.

Rodas jautājums – vai mēs varam novērot pakāpenisku attiecību normalizāciju starp Rietumiem un Krieviju?

Žaka Širaka nāve

Ceturtdien, 26. septembrī, pienāca ziņa, ka 86 gadu vecumā ir miris Francijas bijušais prezidents Žaks Širaks. Politiķis Franciju vadīja divus amata termiņus – no 1995. gada līdz 2007. gadam. Līdz tam viņš ilgus gadus bija Parīzes mērs un divas reizes arī tika iecelts par valsts premjerministru.

Savu politisko karjeru Širaks sāka slavenā Francijas prezidenta Šarla de Golla paspārnē un karjeras laikā kardināli mainīja savu politisko nostāju. Viņš sākotnēji uzskatīja, ka Francijai pašai būtu vairāk jārūpējas par savu likteni, bet karjeras beigās jau bija kļuvis par kvēlu Eiropas integrācijas ideju atbalstītāju.

Viņa laikā norisinājās notikums, kas ievērojami ietekmēja Tuvo Austrumu un visas pasaules attīstību – ASV invāzija un okupācija Irākā. Žaks Šīraks izcēlās ar pretošanos ASV iniciatīvai un izmantoja Francijas veto tiesības ANO Drošības padomē, lai bloķētu atļaujas piešķiršanu uzbrukumam. Tāpat viņš uz Irāku atteicās sūtīt Francijas karavīrus.

Širaka laikā Francijā arī norisinājās referendums par Eiropas konstitūcijas ratifikāciju, kurš tika noraidīts. Tā vietā 2009. gadā spēkā stājās pašreizējais Eiropas Savienības pamatdokuments – Lisabonas līgums. Turklāt prezidenta vadībā notika arī Francijas pāriešana uz eiro valūtu.

Tomēr Širaka reputācija tika pamatīgi iedragāta pēc prezidenta termiņa beigām. Viņš tika atzīts par vainīgu korupcijas lietā periodā, kad ieņēmis Parīzes mēra amatu. Par to viņam tika piespriests divu gadu cietumsods.

2001. gadā Širaks arī viesojās Rīgā. Otro reizi prezidents Latviju apciemoja NATO samita ietvaros 2006. gadā.

Kāds īsti ir Širaka politiskais mantojums? Kā viņa prezidentūra ir ietekmējusi Latviju?