Mīts vai patiesība? Putnu sugas izmirst mežu izciršanas dēļ (6)

Vides eksperta pienākumos ir apsekot jaunatrastas putnu ligzdas, noteikt, kādas sugas pārstāvji tajās mitinās, noteikt aizsardzības pasākumus aizsargājamajām sugām, sekot jeb monitorēt izvēlēto putnu sugu skaita izmaiņas. LVM putnu monitoringu veic gan uzņēmuma vides eksperti, vides plānotāji, gan iesaistās arī citi darbinieki, kā arī monitoringu uzņēmuma uzdevumā veic piesaistīti ornitologi, kuri nav uzņēmuma darbinieki.

"Cilvēkiem ir priekšstats, ka putni brīvi maina mājvietas, pārlido kur tiem tīk, taču patiesībā putni ir ļoti piesaistīti savai dzīves, ligzdošanas vietai. Ja ir noteiktas zināšanas un metodika, tad putnus var pietiekoši precīzi saskaitīt," atklāj Zacmanis.

"Lielu daļu ligzdu atrod paši LVM darbinieki, taču ļoti labi, ka arī citi cilvēki, piemēram, garāmgājēji vai sēņotāji, ziņo par ieraudzītām lielajām putnu ligzdām," norāda Zacmanis. "Informācija par lielajām ligzdām ir svarīga, jo putni tās var izmantot ligzdošanai pat vairākas desmitgades."

Vides eksperts norāda, ka LVM darbinieki monitorē tādas putnu sugas uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, kā zivjērglis, jūras ērglis, vistu vanags, un šogad arī melno stārķi, savukārt mazie ērgļi tiek skaitīti vairākos parauglaukumos visā Latvijā, un šajā teritorijā ietilpst arī citu īpašnieku apsaimniekotie meži. Tiek sekots arī medņu riestiem.

Uzņēmuma eksperti pievērš uzmanību arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības darba rezultātiem, kas monitorē putnu skaita dinamiku visā Latvijas teritorijā, iesaistot uzskaitēs brīvprātīgos putnu pazinējus.

Biedrība Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas ietvaros veic gan meža, gan lauku putnu monitoringu, ietverot tajā lielāku putnu sugu skaitu. Monitorings notiek, veicot putnu uzskaites pastāvīgos maršrutos, tālāk tiek veikta putnu uzskaitēs iegūto datu apstrāde un analīze. Šie dati iekļaujas starptautiskās uzskaitēs, kuras notiek pēc vienotas metodikas.

Putnu monitoringu dati apokalipsi neuzrāda

Vides eksperts norāda, ka "nedz LVM, nedz Latvijas Ornitoloģijas biedrības veiktie monitoringu dati "putnu apokalipsi" neuzrāda. Monitoringi ir jāturpina un jāpilnveido, lai varētu reaģēt ātri, ja parādās negatīvas tendences. Nevar arī ieslīgt pašapmierinātībā, jo var gadīties, ka kādu negatīvu ietekmju sekas parādās pat daudzus gadus vēlāk, kad vecākās putnu paaudzes dabiski aiziet, bet papildinājums no jaunākām paaudzēm ir mazāks."

LVM veiktais monitorings (tiek vērotas aizsargājamās putnu sugas, kas būvē lielas ligzdas un kurām nepieciešams speciāls aizsardzības režīms) uzrāda ilgtermiņā stabilu skaitu. Vairākām sugām klājies sevišķi labi - te var minēt jūras ērgli un zivjērgli. Tas faktiski rāda, ka uzņēmuma putnu aizsardzības sistēma strādā.

"Jūras ērglis ir veiksmes stāsts – Latvijā manā bērnībā bija viens, divi pāri, bet pēc kaitīgu ķimikāliju lietošanas aizliegšanas lauksaimniecībā un sugas atjaunošanas pasākumiem  ziemeļvalstīs viņi ir sastopami no jauna. Tagad Dienvidkurzemē vien šogad bija 19 apdzīvotas ligzdas ar mazuļiem. Jūras ērglis ir Latvijas rota - lielākais plēsīgais putns," norāda eksperts.

Kā izrādās, 83 procenti jūras ērgļu mitinās tieši Latvijas valsts mežos.

Apkopojot datus par pēdējiem trijiem gadiem (2016.-2018. gads), konstatēts, ka zivjērgļu populācijas lielums ir pieaudzis par 5 procentiem un šobrīd Latvijā ligzdo 220 – 240 pāri. 

"Savukārt 30 gadu laikā zivjērgļiem bijis teju pieckārtējs skaita kāpums – pateicoties to ligzdvietu aizsardzības pasākumiem un mākslīgo ligzdu būvēšanai piemērotās vietās. Praktiski jaunas ligzdas vairs netiek liktas," atklāj Zacmanis, skaidrojot, ka jaunas ligzdas liek gadījumos, kad dabas stihiju vai koka sliktā stāvokļa dēļ nokrīt vecās.

"Piemēram, šogad Kurzemē 11. jūnijā stiprā negaisā pie Usmas ezera vējš nogāza zivjērgļa ligzdu sausas egles galotnē ar visiem mazuļiem, un diemžēl tie aizgāja bojā. Šādu ligzdu vietā tiek būvētas jaunas turpat blakus – tikai izturīgākā kokā, un parasti zivjērgļi labprāt pārceļas uz stabilāku "nekustamo īpašumu"."

Viņš norāda, ka rūpes sagādā melnie stārķi, jo "globāli tā ir problemātiska suga, ko ietekmē dažādi faktori gan mežos, gan lauksaimniecības zemēs un upēs, migrācijas laikā un arī ziemošanas vietās. Melnajiem stārķiem, neskaitot dzīvotņu aizsardzību, mēs regulāri liekam mākslīgās ligzdas nokritušo vietā ziemā vai agri pavasarī."

Monitoringa dati uzrāda stabilu vai pat nedaudz augošu skaitu valsts mežos tādām putnu sugām kā mazais ērglis un vistu vanags. Eksperts īpaši izceļ, ka salīdzinājumā ar 1980. gadiem populācijas skaita vērtējums pieaudzis tādām tolaik retām sugām kā apodziņam, urālpūcei un ūpim, un katrai šī skaita pieaugšanas iemesls var būt savādāks.

Zacmanis norāda, ka ir sugas ar stabilām, augošām populācijām un ir sugas ar mērenu skaita samazinājumu, bet saskaņā ar  Latvijas Ornitoloģijas biedrības veiktā monitoringa datiem starp meža putnu sugām ar strauju skaita samazināšanās tendenci no 2005. līdz 2018. gadam ir divas sugas – mežirbe un plukšķis (viens no meža strazdiem).

"Skaidrs kritums ilgtermiņā ir plukšķim un mežirbei," atklāj eksperts.

"Plukšķu sastopamība Latvijā ir ievērojami samazinājusies, un tur galvenais iemesls varētu būt klimata pārmaiņas. Šī sugas ligzdošanas apgabals it kā atkāpjas ziemeļaustrumu virzienā. Latvijā plukšķis kļūst rets, Igaunijā tas aizvien ir bieži sastopams, bet pie polārā loka tā ir skaitliski diezgan skaitliski dominanta suga."

Otra suga – mežirbe, pēc eksperta teiktā ir uzmanības lokā. "Latvijas Ornitoloģijas biedrība izstrādājusi sugas aizsardzības plānu, un tur ieteikti vairāki pasākumi mežsaimniecības prakses izmaiņām, piemēram, tā sauktie irbju ceļi – nodrošināt joslas mežā un tā malās, kur neizcērt mazākus kokus un krūmus, lai irbēm ir kur ligzdot, paslēpties, pārvietoties un baroties. Šī procedūra tiek integrēta visā uzņēmumā [LVM], mainot darbu veikšanas noteikumus un apmācot darbiniekus."

Vides eksperts arī noteic, ka, "jo monitorings tiek veikts ilgāk, jo tā dati paliek skaidrāki un precīzāki, ļaujot, piemēram, atsijāt gadus, kad bijuši neraksturīgi laikapstākļi, kas ietekmējuši monitoringa rezultātus".

Komercdarbība un dabas aizsardzība parasti iet roku rokā

"Mēs neesam karaļvalsts, ir institūcijas, kas kontrolē mūsu darbu."

Eksperts saka, ka vides aizsardzībā LVM strādā pēc Latvijas likumdošanas, kas arī nosaka, kuras dabas vērtības un kā ir aizsargājamas: "Bieži ir tā, ka plānotā infrastruktūras būvniecība vai citi darbi mežā ir jāmaina vai jāatceļ dabas vērtību dēļ. Tā ir kompleksa sistēma. Un, bieži ir jāpieņem viens vai otrs lēmums, bet tas, ka dabas aizsardzības prasības ietekmē komercdarbību, tas ir normāli, un tā ir ikdiena. Ir arī prakses, kur LVM ir izvirzījusi augstākas prasības dabas aizsardzības prasības mežā, nekā prasa likums."

"Mežu var cirst tikai saskaņā ar Latvijas likumdošanu un apstiprinātajiem apjomiem, ko nevar izlemt uzņēmums vienpersoniski. Ir putnu sugas, kas no meža ciršanas ir zaudētājas, un ir arī, kas iegūst. Tāpat, mežā sastopamās un ligzdojošās sugas var ietekmēt procesi, kas notiek blakus mežam, piemēram, laukos un apdzīvotās vietā, jo lielai daļai sugu dzīves vieta un barošanās vieta var būt dažādās vidēs. Tāpēc ir svarīgi dati par putnu skaita izmaiņām, lai varētu analizēt lielākas likumsakarības," teic eksperts.

*Sadarbībā ar Meža attīstības fondu