No psiholoģiskā terora līdz slepkavībai: pusaudžu attiecības Igaunijā, kas beidzās ar traģēdiju

2018.gada 15.aprīlī trijos naktī Ņikitam (vārds mainīts) iezvanās telefons. Viņa draugs, 18 gadus vecais Artjoms Droņikovs saka, ka viņam steigšus vajadzīgas naktsmājas. Droņikovs ierodas pēc stundas, un Ņikita uz drauga zeķēm pamana asinis. Droņikovs atrunājas, ka esot piedzēries un sakāvies. Tā kā viņa drēbes ir tumšas, Ņikita nepamana asinis arī uz drauga jakas.

Pirms gulētiešanas Artjoms uzdod jautājumu, no kura paliek baisi: "Vai cilvēks var izdzīvot, ja viņam kaklā iedur nazi?" 

Tonakt Igaunijas pilsētā Kohtlā-Jervē bija dzirdams meitenes kliedziens, bet neviens tam nepievērsa uzmanību. Kāda ģimene nespēja iemigt: viņu 15 gadus vecā meita nepārnāca mājās.

Nākamajā rītā kāda sieviete, izvedusi pastaigā suni, pie šūšanas darbnīcas ieraudzīja asiņainu kāju pāri. Pusaudzes slepkavība satrieca visu Igauniju.

Nepārtraukts psiholoģiskais terors

Anastasijas draugi vēlāk stāstīja, ka 15 gadus vecā meitene ilgstoši dzīvojusi kā ļaunā murgā. Katrs zināja nelielu daļu no tā, bet pilnīga aina ieskicējās tikai tad, kad bija jau par vēlu.

Draugi norāda, ka Anastasija pēc iepazīšanās ar Artjomu esot mainījusies līdz nepazīšanai. Viņi bija kopā vairākus gadus, bet bieži strīdējās, vairākkārtīgi izšķīrās un pēc tam atkal sagāja kopā. Kad Anastasijai līdzās bija Artjoms, katra viņas kustība esot bijusi nervoza, bet šķiršanās periodos viņā atkal atgriezies vieglums un dzīvesprieks.

Traģēdiju neviens nevarēja paredzēt, jo pāris tobrīd jau vairākus mēnešus bija pašķīries. Tomēr atšķirtība parasti nebija ilga, jo Artjoms pret meiteni ilgstoši lietoja psiholoģisko vardarbību un savam upurim bija uzbūris sagrozītu priekšstatu par mīlestību.

Anastasijai nebija savas atsevišķas dzīves - tā visa piederēja Artjomam. Pusaudze nedrīkstēja bez viņa aiziet uz draugu ballīti. Artjoms neļāva valkāt svārkus un kleitas. Artjoms zvanīja un prašņāja, kas viņai mugurā; ja atbilde puisim nepatika, tad Anastasijai bija jāpārģērbjas. Par kosmētiku un manikīru nebija pat ko domāt. 

Artjomam bija draudzenes sociālo tīklu paroles, un viņš lasīja viņas sarunas. Artjoms bija greizsirdīgs pat uz Anastasijas draudzenēm, ar kurām viņai aizliedza kontaktēties.

Artjoms saviem draugiem stāstīja - ja viņš nevarēs būt kopā ar Nastju, tad to nevarēs arī neviens cits. Viņš draudēja nogalināt meiteni vai izdarīt pašnāvību, ja nenotiks pēc viņa prāta.

Anastasija dažreiz ierunājās, ka Artjoms, ļoti iespējams, viņu kādreiz nogalinās.

Visi domāja, ka tie ir tikai tukši draudi. Kaut arī Artjoma agresija nebija nekāds noslēpums: Anastasijas draudzenes stāsta, ka viņš meiteni esot sitis, žņaudzis, pat uzklupis ar beisbola nūju.

"Viņa tā arī nesaņēmās pateikt mātei un staigāja ar zilumiem," raidījumam "Aktuālā kamera" stāsta Anastasijas draudzene.

Katrs desmitais pusaudzis

Artjomam un Anastasijai līdz liktenīgajai dienai bija tipiskas emocionāli un fiziski vardarbīgas attiecības. Igaunijas Tieslietu ministrijas un Tartu Universitātes 2016.gada pētījumā katrs desmitais jaunietis vecumā no 16 līdz 18 gadiem atbildēja, ka ir pieredzējis fizisku vardarbību attiecībās. 

Ar psiholoģisku vardarbību bija saskāries katrs piektais.

"Vardarbība pusaudžu attiecībās pati par sevi nav nekas jauns, bet Igaunijā par to vairāk runā tieši pēdējos desmit gadus," norāda Igaunijas Tieslietu ministrijas padomniece Kaire Tamma. "Tam var būt ļoti smagas sekas - no depresijas līdz pašnāvībai. Diemžēl Igaunijā bijuši arī gadījumi, kad meitene mirusi no partnera rokas."

Taču gados jaunie upuri bieži slēpj notikušo. "Nepamatots kauns, bailes un tā tālāk," skaidro Tamma. Ja arī vienaudži pamana vardarbību draugu attiecībās, viņi parasti nesteidzas palīdzēt.

Atzinās kameras biedram

Artjomu aizturēja tajā pašā dienā, kad atrada viņa bijušās draudzenes līķi. Divus mēnešus vēlāk viņš bija sadraudzējies ar kameras biedru - rūdīto noziedznieku Igoru. Igoru interesēja Artjoma stāsts, jo viņš par to lasījis ziņās. Par Anastasijas nāvi raksta daudzi mediji.

"Jumts aizbrauca... Man bija nazis... Gribētos, kaut varētu laiku pagriezt atpakaļ," negaidīti atzīstas Artjoms. Taču policijai kamerā ir "ausis", un lietā ir svarīgs pierādījums.

Artjomam piespriests 16 gadu cietumsods par slepkavību. No cietuma viņš iznāks 34 gadu vecumā, kad teju pusi mūža būs pavadījis aiz restēm.