Vēlāk ar “de facto” sazinājās Jekaterina Kotova - viņa vada Nikuļina sievai piederošo firmu “MN Holding”, kurā ietilpst būvfirmas “Velve” un “Moduls Engineering”. E-pastā Kotova skaidro, ka būvniecības firmas nopirktas par Nikuļina nopelnīto hokejista karjeras laikā. Kotova arī norādīja, ka Martinsonam ar būvfirmām neesot attiecību un stratēģiskus lēmumus pieņem pats hokejists Iļja Nikuļins. “De facto” gan norāda uz to, ka pēc biznesu pārņemšanas Nikuļini ir izvēlējušies paturēt ar Martinsonu saistītos cilvēkus. Piemēram “MN Holding” ilgi vadīja Anna Verhoustinska un Valdis Seratinskis. Verhoustinska ir Martinsona biznesa partnere un ilgstoši vadīja viņam piederošus uzņēmumus. Seratinskis ir Martinsona motokrosa kluba menedžeris un Martinsona līdzgaitnieka Harija Seratinska dēls.
Uzņēmumā uz jautājumu, vai abi ir pārstāvējuši Martinsona intereses, atbild noraidoši. AS "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Kotova: “Mūsu rīcībā nav informācijas, ka V.Seratinskis MN Holding padomē jebkad būtu rīkojies kādas citas personas (t.i., ne MN Holding akcionāra) interesēs. Mums nav pamata uzskatīt, ka Annas Verhoustinskas (..) amata pienākumu izpildi būtu kontrolējuši “Moduls Engineering” un “Velve” bijušie īpašnieki.”
Raidījums piebilst, ka Nikuļini ir ne tikai oficiāli pārņēmuši Martinsona kādreizējās firmas, bet arī līdzās Martinsona ģimenei piedalījušies daudzos nekustamo īpašumu projektos – starp tiem ir Jūrmalas luksusa dzīvokļu kvartāla attīstīšana, biroju ēkas renovācija un izīrēšana "Latvijas valsts mežiem", vēsturiskās ēkas Vecrīgā un hokeja halles Brīvības ielā iegāde. Tāpat Nikuļini kopā ar Martinsoniem ir līdzīpašnieki skandalozajai koģenerācijas stacijai Rīgā un kravu pārkraušanas terminālam Rīgas ostā.
Māris Martinsons ir apsūdzēts par kukuļošanu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimševiča lietā, turēts aizdomās “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietā un ir viens no “būvnieku karteļa” lietas figurantiem.