Pirms 80 gadiem, Otrā pasaules kara priekšvakarā Nobela miera prēmijai tika izvirzīts nacistiskās Vācijas diktators Ādolfs Hitlers, apliecinot, ka šai prestižajai prēmijai iespējams nominēt faktiski jebkuru cilvēku. Gandrīz 120 gadus ilgajā Nobela miera prēmijas vēsturē ir bijušas arī visai dīvainas un apšaubāmas nominācijas, vēsta Francijas aģentūra AFP.
Pirmdien sākās šā gada Nobela prēmiju pasniegšana. Nobela miera prēmijas ieguvējs tika paziņots piektdien.
1939.gada janvārī, aptuveni astoņus mēnešus pirms Vācijas iebrukuma Polijā, Zviedrijas parlamenta deputāts Ēriks Brants uzrakstīja vēstuli Norvēģijas Nobela prēmijas komitejai, ierosinot piešķirt miera prēmiju Ādolfam Hitleram.
Brants savā vēstulē slavējis Hitlera miera mīlestību, nodēvējot viņu par “Zemes miera princi”. Zviedrijas politiķis gan vēlāk atzina, ka Hitlera nominācija bijusi joks, ar mērķi protestēt pret Lielbritānijas premjerministra Nevila Čemberlena izvirzīšanu miera prēmijai 1938.gadā par viņa lomu Minhenes vienošanās panākšanā. Saskaņā ar šo vienošanos daļa Čehoslovākijas teritorijas tika nodota Vācijai.
Hitlera nominēšanas ironiju gan daudzi nemaz nepamanīja vai neuztvēra. Zviedru politiķis Hitlera nominēšanu vēlāk gan atsauca, tomēr Hitlera vārds Nobela prēmijas arhīvā joprojām atrodams starp kandidātiem.
“Ērika Branta veiktā Ādolfa Hitlera nominēšana skaidri parāda, cik bīstama var būt ironijas izmantošana uzkarsētas politikas apstākļos,” norāda Nobela prēmiju vēsturnieks Asle Svens.
Nobela komiteja pieņem visas nominācijas miera prēmijai, ja vien tās tiek iesniegtas līdz 31.janvārim.