Kopš Džozefs Naijs (Joseph S. Nye) nāca klajā ar «maigās varas» teoriju, ir vairākkārt nomainījusies mode uz nemilitāro un neekonomisko ietekmi aprakstošiem jēdzieniem. Pētnieku, politiķu, žurnālistu vidē par popularitāti ir sacentušies «stratēģiskā komunikācija», «hibrīdkarš» un «informācijas karš». Jēdzienu jaunrade ārpolitikas pētniecībā nav pašmērķis; svaigas teorētiskās pieejas rodas, kad ar vecajām nepietiek, lai precīzi atainotu realitāti. Vienlaikus jāsecina, ka maigās varas pētnieciskā pieeja nav zaudējusi aktualitāti, ja runājam par klasiskiem publiskās diplomātijas paņēmieniem cīņā par ārvalstu auditorijas sirdīm un prātiem. Tas ir attiecināms arī uz studentu apmaiņu un stipendiju piešķiršanu ārvalstu jauniešiem studijām valstī, kas vēlas vairot savu pievilcību un starptautisko prestižu. Atbilstoši Dž. Naija iedalījumam, stipendiju programmas ir uzskatāmas par publiskās diplomātijas trešo (pēc ikdienas un stratēģiskās komunikācijas) dimensiju – ko dēvē par darbu ar viedokļu līderiem. Studentu gadījumā tie ir nākotnes līderi – tie, kuri nākotnē ieņems svarīgus amatus valsts institūcijās un privātajā sektorā.
Smadzeņu medības Krievijā
Vladimira Putina valdīšanas laikā Krievijas cīņa par prātiem un sirdīm ir tikusi pamatīgi attīstīta. Ārvalstu studentu skaits viņa varas gaitu sākumā bija ap 72000 gadā, bet 2016. gadā Krievijas augstskolās studēja jau ap 283000 ārvalstu jauniešu. Ar šādu rādītāju Krievija ieņēma augsto sesto vietu pasaulē, paliekot aiz ASV, Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas un Austrālijas.1 Ap 70% no ārzemju studējošajiem Krievijā ierodas no NVS valstīm, kuras ir definētas kā Krievijas publiskās diplomātijas un tautiešu politikas mērķa zemes.2
Demokrātiskajām valstīm ārvalstu studentu piesaiste lielā mērā tiek balstīta ekonomiskajos ieguvumos, bet Krievijā dominē politiskā motivācija.
Krievijas Tautiešu politikas kompleksais plāns 2018. – 2020. gadam nosaka, ka ir jāpiesaista jaunie ārvalstīs dzīvojošie tautieši studijām Krievijas izglītības iestādēs.3 Kā atbildīgie par minētā uzdevuma izpildi noteikti valsts aģentūra Rossotrudņičestvo un KF Izglītības ministrija. Tautiešu politikas mērķis ir vairot pēcpadomju telpas valstu integrāciju ap gravitācijas centru – Maskavu. Tautiešu politika ir neatņemama V. Putina laika Krievijas ārpolitikas sastāvdaļa, kuras tipiska iezīme ir revanša un agresijas gars. Krievijas tautiešu politika Ukrainā vairāku gadu garumā palīdzēja veidot augsni hibrīdkara īstenošanai.