Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Globāls pētījums: ceturtdaļai Latvijas iedzīvotāju ir grūtības mājās atrast vietu un laiku sev

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Unsplash

Mājām būtu jābūt mūsu drošajai vietai, kur varam veltīt laiku sev, neizlikties un nebaidīties no apkārtējo pārmetumiem – tai jābūt vietai, kur atgūt enerģiju un justies labi gan fiziski, gan garīgi. Taču realitātē aina atšķiras – jaunākais IKEA globālais pētījums “Dzīve mājās” liecina, ka 26 % Latvijas iedzīvotāju saskaras grūtībām mājās atrast vietu un laiku sev, kas ir divreiz vairāk nekā kaimiņvalstīs (13 % Igaunijā un 16 % Lietuvā).

Privātums jeb laiks sev ir iespēja būt vienatnē vai baudīt intimitāti, sajūta par savu vietu vai telpu, kurā iespējams vienkārši būt tādam, kāds esi, bez nosodījuma. Kādam tā ir iespēja aizvērt durvis un pabūt vienatnē, kādam – iespēja darba kolektīvā paturēt pie sevis nedēļas nogales plānus, bet vēl kādam – iespēja būt anonīmam cilvēku pūlī. Taču neatkarīgi no interpretācijas lielākā daļa aptaujāto piekrīt, ka viņiem ir tiesības uz privātumu. Tā uzskata 89 % Latvijas iedzīvotāju un 85 % cilvēku pasaulē.

“Mums ir svarīga sava privātā telpa gan darbā, gan publiskajā vidē, taču visvairāk – tieši mājās, kur varam pavadīt laiku gan vienatnē, gan ar ģimeni. Pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir būtiski, lai mājas sniedz drošību (94 %), komfortu (90 %), kā arī vietu un laiku sev (90 %), Tomēr patiesībā tikai 72 % aptaujāto mājās jūtas droši, 58 % – komfortabli un tikai 67 % ir pietiekama iespēja iegūt vietu un laiku sev. Tā ir būtiska atšķirība starp vēlamo un esošo,” norāda veikala vadītāja Inga Filipova.

Foto: Publicitātes foto

Laiku sev ierobežo rūpes par citiem un naudas trūkums

Privātuma sajūtu mājās ietekmē tas, ar ko, kur un kā tu dzīvo, bet nozīme ir arī kultūras atšķirībām un tradīcijām. Kā ierobežojumus, kas traucē mājās iegūt laiku un vietu sev, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs norādīja rūpes par citiem, turklāt īpaši bieži ar šo situāciju saskaras mazu bērnu vecāki (43 %). Piektdaļa respondentu atklāja, ka traucē arī finansiālo līdzekļu trūkums, atšķirīga privātās telpas uztvere mājinieku vidū, vietas trūkums un tas, ka mājās nākas sajust ārpasauli, piemēram, var dzirdēt kaimiņus vai ielas trokšņus.

Pētījums rāda – jo vairāk cilvēku un mazāks mājoklis, jo grūtāk ir iegūt laiku un vietu sev. Tomēr 64 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mājokļa platībai nav ietekmes uz privātās telpas sajūtu – tā ir vairāk saistīta tieši ar attiecībām un to, cik lielā mērā ir iespējams kontrolēt vidi ap sevi.

Foto: Publicitātes foto

Veltot laiku sev, var uzlabot attiecības un labsajūtu

Cilvēkiem gan Latvijā, gan pasaulē laiks sev ir būtisks, lai veicinātu garīgo labsajūtu, – to apgalvo 77 % Latvijas iedzīvotāju. Nespējot veltīt pietiekami daudz laika sev, katrs otrais respondents izjūt dusmas, bet 43 % – vilšanos.

74 % respondentu Latvijā un 54 % globāli norāda, ka privātā telpa ļauj neizlikties un būt sev pašiem. Tāpat arī 74 % Latvijas iedzīvotāju privātums ir būtisks, lai varētu koncentrēties, bet 72 % – lai veicinātu personisko izaugsmi. Turpretī 71 % tas ir svarīgs, lai uzlabotu attiecības ar citiem.

Psihoterapijas speciāliste Kristīne Ašmane skaidro: “Pētījuma rezultāti atspoguļo mūžam seno cilvēka iekšējo konfliktu – vai labāk ir būt vienam vai ar kādu kopā? Lai mēs attīstītos un augtu kā personības, ir svarīgi atrast līdzsvaru starp laiku sev un socializēšanos. Vienatnē cilvēkam ir iespēja atpūsties no sociālajām aktivitātēm un apjaust, pārdomāt iegūto saskarsmes pieredzi. Ja tāda iespēja nav un cilvēks nespēj atrast laiku sev, tad iestājas nogurums no attiecībām un komunikācijas, cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, neapmierināts un, iespējams, pat agresīvs.”

Foto: Publicitātes foto

Trīs veidi, kā veicināt privātās telpas sajūtu mājās:

  • Vienojies ar mājiniekiem par laiku, ko katrs var veltīt tikai un vienīgi sev. Svarīgi ir arī informēt apkārtējos par to. Visbiežāk to var vienkārši palūgt, bet varat vienoties arī par citiem signāliem, piemēram, aizvērtām durvīm, grāmatu rokās, austiņām ausīs utt.
  • Padari mājokli viegli pielāgojamu, lai viena un tā pati vieta var būt gan privāts stūrītis, kad kāds vēlas pabūt vienatnē, gan var tikt izmantota visai ģimenei un draugiem, kad tas nepieciešams. Šādos gadījumos īpaši noderīgas ir saliekamās mēbeles, piemēram, moduļu dīvāni, kas sastāv no vairākām viegli pārvietojamām daļām – dažu sekunžu laikā no liela dīvāna, kur sasēdināt visus ciemiņus, to var pārvērst par privātu, izolētu stūrīti. Tāpat arī izvelkamie galdi var kalpot kā plaša darba virsma, kad nepieciešams, bet pārējā laikā tos var salikt, lai ietaupītu vietu telpā.
  • Atvēli katram ģimenes loceklim savu vietu. Pat nelielā mājoklī ir iespējams iekārtot “savu stūrīti” katram mājiniekam, tāpēc vienojieties par katra privāto telpu, kur citi neiejaucas. Risinājums var būt, piemēram, sienas panelis, kur kāds var glabāt savas privātās mantas un hobiju piederumus. Lai radītu privātas zonas mājā, noderēs arī tādi risinājumi kā aizkari vai troksni absorbējoši paneļi.

Pētījums “Dzīve mājās” pēc IKEA pasūtījuma tika veikts 35 valstīs visā pasaulē, aptaujājot 33500 respondentu. Latvijā tiešsaistes pētījums tika veikts 2019. gada jūlijā, aptaujājot 500 cilvēkus vecumā virs 18 gadiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā rit cilvēku dzīve mājās, kā arī apzināt cilvēku vajadzības un izaicinājumus mājokļos visā pasaulē. Pētījuma rezultātus izmanto, veidojot katalogu, radot preces un mājokļa labiekārtošanas risinājumus.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu